Cilvēki pamet aktīvākos pensiju plānus

Inga Paparde schedule7.mai 2010

Zināmā mērā ļaujoties masu histērijai par to, ka 2. pensiju līmeņa nauda finanšu krīzes brīdī var aiziet zudumā, Latvijā visu pērno gadu cilvēki ir centušies mainīt pensiju naudas ieguldījumu plānus – no aktīvākajiem un tātad riskantākajiem uz konservatīvajiem.

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, dalībnieku skaits aktīvajos pensiju plānos gada laikā samazinājies par desmit procentiem.

"Diemžēl cilvēku informētība un zināšanas par pensiju 2. līmeni, ieguldījumiem, finanšu līdzekļiem un visām ar to saistītām lietām Latvijā ir ļoti zema. Cilvēki uztraucas par to, ka viņu pensiju plāni vienā brīdī nes zaudējumus, bet lielākā daļa ir izvēlējušies visdinamiskākos plānus," secina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko.

Pirmie krīzes situācijā zaudēja aktīvākie ieguldījumu plāni, taču, uzlabojoties stāvoklim finanšu tirgos, tie ir arī ir vislielākie ieguvēji, kuri jau tagad uzrāda vislielākos peļņas procentus. Pensiju fondos notiek stabilizācija, un pērn vidējais ienesīguma procents pensiju fondos bija 12,3 – zemāks konservatīvajos plānos (sākot no 4,8%), visaugstākais aktīvajos (līdz pat 20%).

Iesaistīs visus

Iespējams, lielākā daļa strādājošo par pensiju 2. līmeni neinteresējas, jo viņi iesaistīti šajā valsts fondēto pensiju shēmā obligātā kārtā – tādu ir 57 procenti no visiem pensiju 2. līmeņa pretendentiem. Kādreiz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izsūtīja paziņojumus par to, cik naudas no sociālajām iemaksām novirzītas 2. līmenim un cik tas nopelnījis. Tagad šos paziņojumus ierobežoto finanšu resursu dēļ vairs nesūta. Tiesa, ir pieejami konta izraksti atsevišķās internetbankās.

Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts visiem tiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Tie, kas dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot, varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi. Ar laiku 2. līmenī tiks iesaistīti visi strādājošie.

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Roberts Idelsons norāda, ka ļoti daudz ir neaktīvo dalībnieku, kuri patiešām neinteresējas, tāpat kā to, kuri paļaujas uz citu viedokli, ne vienmēr to precīzāko. "Visa pagājušā gada garumā cilvēki gāja prom no aktīvākajiem ieguldījumu plāniem uz konservatīvajiem, kaut gan tādā situācijā kā pērn bija jādara tieši otrādi," saka R. Idelsons, "bija vienkārši histērija, neviens neklausījās nekādos padomos." Viņš min, ka bijusi tāda ideja izveidot interneta vietni, kur visi pensiju 2. īmeņa dalībnieki varētu jebkurā laikā apskatīties savu pensiju plānu, ienesīgumu un citu svarīgu informāciju.

Rezultāti uzlabojas

Ieguldījumu plāni, kur paredzēta līdzekļu ieguldīšana akcijās līdz 50% no plāna līdzekļiem, tiek klasificēti kā aktīvie plāni, savukārt tie, kur akcijās drīkst ieguldīt līdz 25% – par sabalansētajiem, skaidro VSAA speciālisti. Konservatīvo plānu ietvaros līdzekļu ieguldīšana akcijās nav paredzēta.

Nav brīnums, ka Latvijā cilvēki pārdzīvo, ka 2008. gadā viņu pensiju plāni zaudēja naudu, jo 73% pensiju 2. līmeņa dalībnieki bija izvēlējušies plānus tieši ar aktīvu ieguldīšanas politiku. Pērn vismaz desmitā daļa pārskrēja uz plāniem ar sabalansētu ieguldīšanas politiku (pašlaik tie ir 27% no pensiju shēmas dalībniekiem), bet konservatīvos plānus izvēlējušies vien 9%. Kopumā 2009. gada laikā ieguldījumu plānus ir mainījuši 22,7%.

Pensiju 2. līmeņa līdzekļus pārvalda 10 privātie līdzekļu pārvaldītāji, kuri piedāvā 27 ieguldījumu plānus. Visvairāk dalībnieku ir Swedbank ieguldījumu plānos – 411 800, kam seko SEB Wealth Management – 228 800 un Parex Asset Management – 166 100. Visvairāk dalībnieku pērn zaudējis tagad valsts pārņemtās Parex bankas pensiju plāns.

Lai gan Latvijas finanšu tirgū saglabājas nestabilitāte, līdzekļu pārvaldītāji 2009. gadā sasnieguši labākus rezultātus nekā 2008. gadā. Valsts fondēto pensiju shēmā kopējie uzkrātie līdzekļi 2009. gada beigās bija 704,1 miljons latu.

Pērn Saeima pieņēma Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, būtiski samazinot iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 8 līdz 2%. Arī šogad tā ir 2%, bet 2011. gadā to plānots paaugstināt līdz 4%. Kopumā pensijām tiek ieturēti 20% no algas.

Izvēlas papildināt pensiju

Pērn 334 pensiju 2. līmeņa dalībnieki sasniedza vecumu, kas ļauj saņemt valsts vecuma pensiju, un izteica vēlmi uzkrāto pensijas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim. Šo dalībnieku uzkrātais kapitāls 242 900 latu apmērā ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā vecuma pensiju aprēķināšanai. Pēc VSAA datiem, vidējā pensija šiem cilvēkiem aprēķināta ap 700 latu.

Diemžēl pērn 3268 konti slēgti pensiju 2. līmeņa dalībnieka nāves dēļ – šādā gadījumā uzkrātais kapitāls tiek pārskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. 2009. gadā šādi valsts pensiju speciālajā budžetā tika ieskaitīti 1,2 miljoni latu.

***

UZZIŅAI

Valstī ir izveidota un darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma

Kas ir pensiju 2. līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēma?

Pensiju sistēmas 2. līmenis darbību uzsāka 2001. gada 1. jūlijā

Fondēto pensiju shēmas mērķis – nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (tas ir, 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus

Avots: Labklājības ministrija

Pensiju 2. līmenim pievienojušās 1 096 007 personas – 94,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem

57% no tiem pievienojušies obligātā kārtā

Vidējais vecums 36,8 gadi

Pensiju 2. līmeņa naudas dalījums atbilstoši ieguldījumu plānu veidam (%)

Konservatīvie 24,8

Sabalansētie 8,6

Aktīvie 67,5

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu struktūra (%)

• Ieguldījumi kredītiestādēs 39

• Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 21

• Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 1