Rīgas apgabaltiesa visādos veidos cenšas ierobežot Aivara Lemberga tiesības sniegt liecības. Jo īpaši tas notiek brīžos, kad runa ir par t. s. Lemberga krimināllietas galveno apsūdzības liecinieku un arestētās mantas glabātāju Šveices advokātu Rudolfu Meroni.
Lembergs sniedza liecības par apsūdzības epizodi saistībā ar Ventspils Apvienotās Baltijas bankas 2000. gadā izsniegto kredītu Ventspils brīvostai. Prokurori šajā epizodē A. Lembergu cita starpā apsūdz pēc Krimināllikuma 326. panta (piedalīšanās neatļautā mantiskā darījumā) un 318. panta (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana).
Izskaidrojis tā laika notikumus, kas saistīti ar izsniegto kredītu Ventspils brīvostai, tostarp, cik šis kredīts bija izdevīgs tieši Ventspils brīvostai, A. Lembergs sniedza liecības arī par apsūdzības liecinieku iepriekš tiesā paustajiem faktiem un apgalvojumiem. Liecināšana par R. Meroni apgalvojumiem tiesai acīmredzami nepatika.
Aivars Lembergs: - Rūdolfs Meroni melo, ka manā netiešā kontrolē esot bijusi Netherfin Finance Services /kompānija, kura noguldīja Ventspils Apvienotajā Baltijas bankā depozītu kā garantiju, lai banka piekristu izsniegt kredītu Ventspils brīvostas pārvaldei/ darbība. Tas tā nekad nav bijis. Tie ir izdomājumi un meli, lai prokurori varētu celt man safabricētu apsūdzību. Par kompānijām es sīkāk liecināšu tad, kad liecināšu par 219. pantu.
Tie ir meli, ka Aivars Lembergs kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs esot centies nodrošināt, lai aizdevums tiktu laicīgi apmaksāts un nebūtu nekādi kavējumi. Es kā brīvostas valdes priekšsēdētājs nekad ar šādiem jautājumiem neesmu nodarbojies, ne laikā no 2000. līdz 2003. gadam, ne arī no 2003. gada līdz 2004. gadam, ne arī vēlāk. Tie nav manas kompetences jautājumi.
Meroni melo, ka Gints Laiviņš-Laivinieks /A. Lemberga advokāts/ esot depozīta līgumu saskaņojis ar Aivaru Lembergu. Nekādus līgumus Gints Laiviņš-Laivinieks ar Aivaru Lembergu nav skaņojis, viņam arī nevajadzēja skaņot. Viņam to vajadzēja skaņot tikai…
Tiesnesis Boriss Geimans: - Vai jūs jau nerunājāt par to tad, kad analizējāt Laiviņa-Laivinieka liecinieka liecības?
Lembergs: - Nē! Es tagad runāju par Meroni liecībām, ne Laiviņa-Laivinieka. Jo Rudolfs Meroni apgalvo, ka Gints Laiviņš-Laivinieks…
Geimans: - Tātad, ja desmit liecinieki pateiks tādu lietu, jūs desmit reizes atkārtosiet, ka nepiedalījāties, ka ar jums nebija saskaņots un tā tālāk?
Lembergs: - Bet…
Geimans: - Vienu reizi pietiek.
Lembergs: - Gints Laiviņš-Laivinieks ir viens liecinieks, un viņa liecības kalpo kā pierādījumi. Rudolfs Meroni ir cits liecinieks, un viņa liecības arī ir pierādījumi. Ko es varu darīt, ka viņi melo?
Geimans: - Tā! Tiesas kolēģija nolēma precizēt savu lēmumu. Tātad trešdien ir pēdējā diena, kad jūs varēsiet runāt par šo apsūdzības daļu. Ja pabeigsiet ātrāk, mēs pateiksim lielu paldies!
Lembergs: - Ja man prokurori netraucētu liecināt, es būtu mēnesi ātrāk noliecinājis. Rudolfs Meroni melo. Viņš apgalvo, ka Aivaram Lembergam gribējās baudīt šos jaukos procentus par šo ieguldījumu vēl kādu laiku. Aivars Lembergs nekādu ieguldījumu ne Ventspils Apvienotā Baltijas bankā, ne Ventspils brīvostas pārvaldē nav izdarījis. Nekādus procentus es nebaudīju, nekādu naudu es nesaņēmu. No apsūdzības iznāk, ka es saņēmu procentus. Es neko neesmu saņēmis! Nav mana darīšana, kam maksāja brīvostas pārvalde, bankai, pareizāk sakot, un banka vēl kādam par depozīta noguldījumu. Tie meli, ka es esot gribējis pagarināt aizdevuma līgumu 2003. gadā. Es neko negribēju pagarināt! Brīvostas pārvalde bija izsludinājusi konkursu par kredītlīdzekļu piesaistīšanu no komercbankām 2002. gadā. Šis konkurss beidzās bez rezultāta, un tāpēc brīvostas pārvaldnieks veica konsultācijas ar aizdevējiem, tajā skaitā Ventspils Apvienoto Baltijas banku, bet ne tikai ar šo aizdevēju. Arī ar citām komercsabiedrībām. Lietā šis lēmums ir. Tur ir nosaukti tie, kas piedāvāja pagarināt šo te aizdevuma līgumu jau no Hansabankas, samazinot procentus no divpadsmit uz astoņi. Tas priekšlikums tika atbalstīts, jo nosacījumi Ventspils brīvostas pārvaldei bija ļoti izdevīgi. Ar manu gribēšanu tur nekas nav saistīts. Arī par 2003. gada aizdevuma līgumu starp Hansabanku un Ventspils brīvostas pārvaldi izskanēja apgalvojums, ka Laiviņš-Laivinieks saskaņoja ar mani līgumu. Pilnīgas blēņas! Ar mani viņš neko neskaņoja. Divi komersanti vienojās savā starpā. Nekāds apstiprinājums no manas puses netika saņemts, un to saņemt arī nevajadzēja. To lēma pilnvaras devējs Netherfin Finance Services. Tai ir direktors, kurš attiecīgi deva norādījumus, nevis Lembergs. Šis te direktors deva norādījumus Gintam Laiviņam-Laiviniekam, kas izriet no viņa paša liecības. Es vēršu uzmanību, ka, piemēram, liecībā, ko sniedzis Rudolfs Meroni, redzams, ka viņš labi saprot, kas ir maksājis un kas ir saņēmis bankas procentus. Galvenais, ka tas nebiju es!
