Latvijas iepirktie "Bombardier" markas lidaparāti atrodas mistisku “tehnisku nianšu” varā
 
©Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Lai nodrošinātu visu lidojumu izpildi, lidsabiedrība airBaltic noslogotākajos vasaras mēnešos bija spiesta nomāt citām aviokompānijām piederošas lidmašīnas. Kā izrādās, Latvijas valsts iepirktie Bombardier markas lidaparāti pa laikam atrodas mistisku «tehnisku nianšu» varā un šādos brīžos nav izmantojami.

Uz Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem par lidmašīnu tehniskajām problēmām airBaltic sniedzis garu atbildi ar miglainiem formulējumiem. Nojaušams, ka problēmas ir ar dzinējiem. «Atbilstoši plānotajam, esam konstatējuši tehniskas nianses saistībā arī ar jauno dzinēju darbību. Dzinēju darbības regularitāte ir bijusi atbilstoša sākotnējam plānam, un strādājam ciešā sadarbībā ar dzinēju ražotāju Pratt & Whitney, lai veiktu iekārtu pilnveidi. Mēs sagaidām, ka arī nākotnē darbības regularitāte saglabāsies labā līmenī, un dzinēju uzturēšanas prasības samazināsies un kļūs vienkāršākas.»
Preses dienests savā atbildē uzver, ka CS300 ir pilnīgi jauns modelis un tā ieviešanas laikā ir nepieciešama pastiprināta uzraudzība un uzlabojumu veikšana:


«Līdzīgi kā citās tehnoloģiju jomās, arī aviācijā jaunām iekārtām raksturīgas zināmas tehniskas nianses, kam sākuma periodā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un veikta pilnveidošana. CS300 nav izņēmums, un līdzīgi kā visām jaunajām lidmašīnām to ieviešana prasa papildu uzmanību saistībā ar dažādu ražotāju detaļu un sistēmu sasaisti.» Tātad viena ražotāja kaut kas nesadarbojas vai slikti sadarbojas ar cita ražotāja kaut ko.


Neatkarīgās avots minējis četras konkrētas lidmašīnas, kuru lietošanā bijuši pārtraukumi. Vietne, kurā iespējams izsekot visām lidmašīnām pasaulē - flightradar24.com rāda, ka pēdējā nedēļā visas četras bijušas gaisā. Taču vienas lidmašīnas dīkstāvi airBaltic apstiprina: «Lidmašīna YL-CSD kādu laiku nepildīja regulāros lidojumus tehnisku iemeslu dēļ. Gaidīšanas laiku ietekmēja arī tas, ka no ražotāja ārzemēs bija nepieciešams saņemt rezerves daļas. Pašlaik YL-CSD lidmašīna ir atsākusi regulārus komerciālos lidojumus.» flightradar24 rāda, ka vakar tā lidojusi uz Krētu. Kopumā flotē ir septiņas jaunās lidmašīnas, un vidēji katra nedēļā nolidojot 85 līdz 95 stundas.


Gadījumiem, kad kanādiešu ražojumus sagrābj «tehniskās nianses», ieviesta īpaša saziņas sistēma ar tehniķiem: «airBaltic izmanto Bombardier inovatīvo FlightLink tehnoloģiju, kas par lidmašīnas tehniskajiem rādītājiem tehniķu komandai ziņo elektroniski. Tas ļauj ievērojami laicīgāk un efektīvāk plānot regulārās pārbaudes un dažādu tehnisku nianšu risināšanu.»


Taču gluži lidojumā «tehniskās nianses» risināt nav iespējams, un šādos gadījumos reisu nodrošināšanai tiek izmantotas rezervē esošas lidmašīnas vai arī tās tiek nomātas: «airBaltic galvenā prioritāte ir drošība, un CS300 lidaparātu ieviešanas plāns jau iepriekš paredzēja pastiprinātu uzmanību, kā arī rezerves lidmašīnu pieejamību gadījumā, ja kāds no jaunajiem lidaparātiem kādu iemeslu dēļ reisu nevar izpildīt.» Attiecīgi šovasar noslogotākajā sezonas daļā floti īslaicīgi papildināja Latvijā bāzēto kompāniju SmartLynx un Primera Air, kā arī citu lidsabiedrību lidmašīnas.


Satiksmes ministrija par nacionālās lidsabiedrības «tehniskajām niansēm» ir informēta, tikai dēvē tās citos vārdos - «par iepriekš paredzēto tehnoloģiski jauno dzinēju uzraudzības procesu»: «Tā kā airBaltic ir pirmā lidsabiedrība pasaulē, kura nodrošina lidojumus ar Bombardier CS300, tās ieviešanas laikā jau sākotnēji tika plānoti un bija sagaidāmi dažādi uzlabojumi.» Protams, tas nav inženierzinātņu, bet gan sabiedrisko attiecību izgudrojums nepilnību novēršanu dēvēt par uzlabojumu veikšanu. Taču galvenā ziņa, gan no aviokompānijas, gan no tās īpašnieka ir tā, ka ar airBaltic lidmašīnām viss ir vislabākajā kārtībā un lidojumi tiek nodrošināti tikai ar tehniski atbilstošiem lidaparātiem. Drošība pirmajā vietā.