Ar iedzīvotāju piekāpšanos pēc karstām diskusijām spēkavīra Raimonda Bergmaņa vadībā beigusies apspriede par jūras novērošanas torņa uzstādīšanu Apšuciemā.
Turpinot visas Latvijas jūras piekrastes garumā izvietot novērošanas sistēmu, Aizsardzības ministrijas algotie speciālisti tikuši arī līdz Engures pagasta Apšuciemam. Tas ir sīks miests 60 kilometru attālumā no Rīgas – ar ļoti daudziem atpūtniekiem vasarā, bet salīdzinoši maz pastāvīgajiem iedzīvotājiem ziemā – apmēram 190.
Bergmanis apvārdo
Slēgtās Apšuciema pamatskolas zālīte pirmssvētku ceturtdienas vakarā bija pilna. Uz Aizsardzības ministrijas organizēto tikšanos ieradās gan tādi, kas principā ir pret šādu būvi, gan tādi, kas saka: lai būvē – tikai citur. Pasākuma moderatora lomu bija uzņēmies NBS Rekrutēšanas un jaunsardzes centra speciālists Raimonds Bergmanis, kurš vairumam iedzīvotāju pazīstams kā šovmenis un spēkavīrs. Daži viņa klātbūtni ņēma ļaunā. Apšuciemā dzīvojošā Dace Neatkarīgajai secina: "Bergmanis tika atsūtīts, lai mūs apvārdotu. Tas bija nepatīkami." Diskusija kopumā noritējusi diezgan asos toņos.
Satrauc starojums
Vairāk par to, ka 70 metru augsts ar radara iekārtu un videonovērošanas kamerām apkarināts tornis izkropļos jūrmalas ainavu un kara apstākļos varētu kļūt par uzbrukuma mērķi, iedzīvotājus satrauc tā elektromagnētiskais starojums.
Aizsardzības ministrijas pieaicinātie speciālisti no Radiācijas drošības centra un Veselības inspekcijas sanāksmē skaidrojuši, ka novērošanas torņu ģeogrāfiskais izvietojums veidots tā, lai radara stars iestieptos jūrā un neskartu iedzīvotājus, tā starojums būšot mazāks nekā mobilajam telefonam un tādā garā. Engures novada mērs Gundars Važa gan joprojām nesaprot, kādēļ starojuma avots vispār jāliek apdzīvotas vietas tuvumā. Dažus kilometrus uz Rīgas pusi ir tā dēvētā gausā jūdze, kas ir faktiski neapdzīvota teritorija astoņu kilometru garumā. Tomēr ietekmēt nacionālas vai pat starptautiskas nozīmes militāristu plānus ciemam nav izredžu.
Galu galā uz sapulci atnākušo iedzīvotāju vairākums no ministrijas divām piedāvātajām torņa atrašanās vietām pēc mazākā ļaunuma principa priekšroku deva attālākajai – uz Plieņciema pusi.
Ministrijas pārstāve Vineta Kleine skaidro, ka tagad lēmums jāpieņem novada domei. Mērs paredz, ka jautājumu izskatīs maija otrajā pusē, taču pirms tam, iespējams, vēl nāksies saskarties ar Plieņciema iedzīvotāju protestiem.
Vai nav alternatīvu?
Iedzīvotāju iebildes pret šāda veida objektiem rada likumsakarīgu jautājumu – vai nav iespējamas alternatīvas, proti, satelīttehnoloģiju izmantošana. Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra pašreizējais vadītājs Valdis Avotiņš stāsta, ka principā no kosmosa iegūstamo attēlu izšķirtspēja ir pietiekama, lai saskatītu tikai kvadrātmetru lielus un pat vēl mazākus priekšmetus. Arī nanosatelītu Venta-1, ko šogad plānots palaist orbītā, iespējams, varēs izmantot vides monitoringā.
Tikmēr Aizsardzības ministrija satelīttehnoloģiju izmantošanu valsts teritoriālās aizsardzības, piesārņojumu kontroles, glābšanas operāciju un citos nolūkos neapsver. Jūras novērošanas sistēma tiek būvēta tāda pati, kāda jau darbojoties Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Spānijā un citās ES dalībvalstīs. Tām jābūt savstarpēji savietojamām. Ministrija uzsver, ka konkursa iepirkumā tehnoloģiskais piedāvājums nav ticis ierobežots, taču pretendenti satelīttehnoloģiju risinājumu nav piedāvājuši.