9. maijs šķeļ latviešus un krievus
Ar divu dienu svinību programmu pie Uzvaras pieminekļa Rīgā 8. un 9. maijā tiks atzīmētas Otrā pasaules kara beigas. Svētdien, 9. maijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēs Otrā pasaules kara beigu svinības Maskavā. Latvijas sabiedrībā valdošo attieksmi pret šiem notikumiem lielākoties provocē politiķu ambīcijas, uzskata eksperti.
Eiropā Otrā pasaules kara beigas atzīmē 8. maijā, kara beigu dienā, bet Krievijā – 9. maijā, kad nacistiskā Vācija 1945. gadā parakstīja bezierunu kapitulāciju. Latvijā 9. maiju atzīmē kā Eiropas dienu, simbolizējot Eiropas vienotību, bet liela daļa Latvijas sabiedrības Uzvaras dienu svin 9. maijā. Vēsturniece Ilga Kreituse atgādina, ka mūsu valstī karš tomēr beidzās 9. maijā, kad Kurzemes katlā tika nolikti ieroči. Šogad organizācija 9.maijs.lv svētku pasākumus pirmo reizi rīko abās dienās. Vienā no koncertiem uzstāsies Ainārs Mielavs, kas uzaicināts tāpēc, ka dzied arī krievu valodā. Rīkotāji īpaši uzsvēruši, ka pirmo reizi kopš 1991. gada ziedus pie Uzvaras pieminekļa noliks Rīgas domes priekšsēdētājs. Politologs Juris Rozenvalds vērtē, ka tieši Nils Ušakovs kā Rīgas mērs varētu būt kā lakmusa papīrs, jo nav slēpis, ka katru gadu apsveicis veterānus. Savukārt Valsts prezidents noliks ziedus Brāļu kapos 8. maijā.
"Nevajadzētu būt, ka latvieši un krievi šo svētku ietvaros tiek pretstatīti, diemžēl paši esam to tā pavērsuši, nerēķinoties ar cilvēku jūtām, jo viņi piespiedu kārtā pildīja lielvaru pavēles," saka vēsturniece, uzskatot, ka pretstāve notiek Saeimas līmenī. "Viss sākas no galvas. Tad ko varam gribēt no tiem, kurus šī galva vada?" Uz politisko spēku ambīcijām norāda arī politologs Juris Rozenvalds, atgādinot par 16. marta pārvēršanu sociālpolitiskā diskusijā. "Tas atkarīgs no ne visai pārdomātas Latvijas valsts politikas," viņš saka. I. Kreituse pieļauj, ka jaunieši Uzvaras dienu varētu svinēt tālab, lai protestētu pret valsti, bet J. Rozenvalds nepiekrīt. Viņš uzskata, ka jārespektē krievu identitāte, jo viņi ir tauta, kas milzīgi cietusi nevis Otrajā pasaules, bet Lielajā Tēvijas karā.
Tāpēc Latvijas kontekstā vajadzētu noskaidrot, kā interpretēt Otrā pasaules kara beigas, kad no viena totalitārā režīma apskāvieniem nonācām citā. Tas tuvinātu latviešus un krievus. Līdzīgu viedokli izteicis arī Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš: "Latvijā, kur mājas ir gan Eiropas Savienības pilsoņiem, gan krieviem, 9. maiju svin abās nozīmēs. Daži uzskata, ka tas šķeļ sabiedrību, bet tā tam nevajadzētu būt. Daļa latviešu noraidoši izturas pret Uzvaras dienas atzīmēšanu, jo nacistu iebrukuma beigas nozīmēja padomju okupācijas atjaunošanu Latvijā. Krieviem nav pieņemami, ka latvieši neatzīst viņu ciešanas Lielajā Tēvijas karā."
Gan J. Rozenvalds, gan I. Kreituse ir vienisprātis, ka Latvijas prezidenta vizīte Maskavā 9. maijā Latvijas interesēm neko ļaunu nenodarīs, jo tā ir cieņas izrādīšana krievu tautai. "Ceru, ka tas nebūs ekspromta gājiens, bet gan labas gribas žests attiecību regulācijā," piebilst I. Kreituse.