Austrumu slimnīcā plaušu vēža pacientam veikta unikāla operācija

© Publicitātes foto

Šonedēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” pirmo reizi Latvijā pacientam ar plaušu vēzi veikta uniportāla videotorakoskopiska bronhoplastiska lobektomija - caur vienu nelielu iegriezumu krūškurvī ievadītas videokameras kontrolē izdarīta plaušas daivas izņemšana, izoperējot plaušas centrā esošu ļaundabīgu audzēju un pēc tam savienojot audzēja neskartos bronhus.

Operācija veikta, caur četrus centimetrus lielu iegriezumu ievadot krūškurvī speciālus instrumentus un videokameru, kas attēlu no krūškurvja iekšienes pārraida uz monitoru, ļaujot ķirurgam veikt nepieciešamās manipulācijas. Šāda veida krūškurvja operācijas ar uniportālu pieeju (caur vienu iegriezumu) Latvijā veic vien divus gadus, un tās prasa speciālas iemaņas un lielu ķirurga meistarību.

Austrumu slimnīcā veiktā operācija Latvijā ir unikāla ar to, ka tās gaitā veikta arī bronhu plastika - izgriezta audzēja skartā galvenā bronha daļa un atlikusī daļa savienota ar veselajiem bronhiem, ļaujot izvairīties no visas plaušas izņemšanas un plaušai maksimāli saglabāt savas funkcijas. Bronhu sašūšana, veicot šādu mazinvazīvu operāciju, prasa īpašu precizitāti un rūpību, un to ar šādu ķirurģisko pieeju veic vien atsevišķās klīnikās pasaulē.

Sarežģīto operāciju veica ķirurgs Ints Siliņš, asistējot ķirurgam Rihardam Mikilpam-Mikgelbam. Par anestēziju gādāja anestezioloģe Ingrīda Saba un anestēzijas māsas Marika Dežurova un Ilga Priekule. Operācijas veiksmīgu norisi nodrošināja arī operāciju māsas Baiba Giptere un Anda Vanaga, kā arī māsu palīdze Oksana Rumjanceva. "Šī operācija mums bija liels izaicinājums, un par tās veiksmīgu norisi noteikti jāpateicas visai komandai, jo viens ķirurgs to nevar paveikt,” saka operējošais ķirurgs Ints Siliņš. Operācija ilga vairāk nekā piecas stundas.

72 gadus vecajam pacientam plaušu vēzis tika atklāts samērā nejauši. Ģimenes ārsts kungu profilaktiskos nolūkos bija nosūtījis uz plaušu rentgenu, ko viņš vairākus gadus nebija veicis, un rentgenogrammā atklājās izmaiņas. Tālākie izmeklējumi vēstīja - plaušu vēzis, kas atrodas labās plaušas centrā un skāris arī galveno bronhu.

Šādos gadījumos parasti veic vai nu visas plaušas izņemšanu, vai audzēja izoperēšanu un bronhu plastiku, plaši atverot krūškurvi. Atveseļošanās process pēc tik vērienīgas ķirurģiskas iejaukšanās bieži ir ilgs un smags, un ne visi to iztur. Savukārt pēc šādas saudzīgas mazinvazīvas operācijas, kāda tika veikta pacientam, atgūšanās parasti notiek dažās dienās, ļaujot pacientam visai ātri atgriezties ierastajā dzīves ritmā.

Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency

Turklāt operācijas laikā kopā ar audzēju pacients zaudēja tikai trešdaļu labās plaušas, kuras iztrūkums īpaši neietekmēs pacienta pašsajūtu un fiziskās spējas. Pacientiem, kuriem izņem visu plaušu, elpošanas nepietiekamības dēļ bieži nākas samierināties ar aizdusu un dažādiem ierobežojumiem fizisko aktivitāšu ziņā.

Neraugoties uz cienījamo vecumu, pacients pašlaik jūtas apmierinoši un drīz varēs doties mājās.

Tuberkulozes un plaušu slimību centra ķirurgi pēdējo gadu gaitā aizvien biežāk izmanto pašlaik modernāko un saudzīgāko videotorakoskopisko pieeju, kad operācija tiek veikta caur vienu vai vairākiem nelieliem iegriezumiem, izmantojot speciālus instrumentus un videokameru. "Angļu presē to dēvē par keyhole surgery jeb ķirurģiju caur atslēgas caurumiem, un tai ir ļoti daudz priekšrocību: mazāks pēcoperācijas sarežģījumu risks, ievērojami mazāk sāpju un ātrāka atlabšana pēc operācijas,” skaidro ķirurgs Rihards Mikilps-Mikgelbs.

Tuberkulozes un plaušu slimību centrs jau gandrīz piecdesmit gadus nodrošina tuberkulozes un plaušu slimnieku aprūpi valstī. Stacionārs ir izveidojies par augsta līmeņa veselības aprūpes iestādi pneimonoloģijas, bronholoģijas un torakālās ķirurģijas jomā. Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ne tikai nodrošina efektīvu tuberkulozes apkarošanu valstī, bet ir arī vienīgā terciāra līmeņa klīnika plaušu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kas daudzās jomās ir pasaules universitāšu klīniku līmenī.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais