"Viedsargs". Prototips militārās industrijas izrāvienam

 
MILITĀRS SVEICIENS. Aizsardzības ministrijas «komandcentrs» Raimonds Bergmanis LMT «komandcentram» Jurim Bindem nosūta pirmo absolūti drošo ziņojumu no parasta telefona neparastā tīklā ©Romāns Kokšarovs, F64 Photo Agency

Apliecinot savu stratēģiski svarīga uzņēmuma statusu, Latvijas Mobilais telefons kopīgi ar Rīgas Tehnisko universitāti un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izstrādā mobilo platformu Viedsargs ar militāro lietu internetu. Šis ir daudzsološs prototips, kas gada laikā var pārtapt mūsu militārās industrijas veiksmes stāstā. Derēs gan pašiem, gan eksportam.

Pamata problēma, ar ko pirms gada sāka strādāt pētnieki, ir militārā saziņa. Kā nodot lielus datu apjomus no viena komandcentra otram tā, lai neviens cits tos nepārtvertu, bet pašiem būtu redzams gan avots, gan saņēmējs. Rācijas ne visur darbojas, ne katram karavīram ir, un pretiniekam var būt arī elektroniski līdzekļi, kas kavē to darbību. Arī datu apjoms ierobežots. Katram karavīram ir darba vai privātais mobilais tālrunis, taču to lietot nav droši, un, kā liecina Ukrainas drūmā pieredze, paradoksālā kārtā - arī nelietot ir bīstami. Pirms vienas no bezcerīgākajām kaujām komandieri karavīriem lika izslēgt tālruņus, un pretinieka vērotajā telekomunikāciju kartē parādījās klusējoša teritorija, uz ko nekavējoties tika novirzīta visa uguns.

Viedsargs šo problēmu atrisina, jo viena tīkla ietvaros noteiktā apgabalā izveido otru tīklu - intranetu. Tātad ir numuri, uz kuriem neviens cits no malas piezvanīt nevar, bet savā starpā tie spēj komunicēt. Un galvenais ieguvums, kā skaidro Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājs Juris Ķiploks, ir tas, ka «Viedsarga platforma dod iespēju lietot plaukta produktus». Protams, arī mobilo tīklu ir iespējams slāpēt. Vēl šonedēļ Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību Zapad 2017 laikā Kurzemes bāzes stacijās tika konstatēti traucējumi, un to avots atradās jūrā. Taču vienlaikus traucēt atšķirīgas frekvences - gan rāciju, gan mobilo tālruņu darbību - potenciālajam pretiniekam būtu divtik grūtāk. Tas prasa lielas enerģijas rezerves un resursus. Kamēr pretinieks risina šo problēmu, tiek iegūts laiks.

Tomēr Viedsargs nav tikai rāciju dublikāts. Tā ir tehnoloģija, kas savietojama ar lietu internetu - dažādiem sensoriem un trekeriem (signāla devējiem). Tie ļauj atpazīt savus karavīrus, savu tehniku un tāpat arī noteikt pretinieka atrašanās vietu. Viedsargā ir integrējamas arī miniatūras termokameras, kas atšķirībā no tirgū pieejamajiem analogiem spēj ilgstoši autonomi darboties pilnīgā tumsā. Kustību sensori. Mākslīgie neironu tīkli, kas iegūtajos novērojumos atpazīst draudus.

Pie līdzīgiem risinājumiem strādā arī citas valstis, taču katra savus sasniegumus un militārās tehnoloģijas cenšas paturēt noslēpumā. Ne velti lietuviešu pirktās vācu bruņumašīnas sākotnēji bija tikai tukšas kastes ar motoru, bet amerikāņi nevienam nekad nerāda neapstrādātus attēlus no saviem lielajiem droniem. Turklāt pašu mājās radīts produkts vienmēr būs vismaz par pāris nullēm lētāks, tātad pieejamāks gan armijai, gan civilajai aizsardzībai.

Romāns Kokšarovs, F64 Photo Agency

Viedsargam ir visas iespējas kļūt par citu valstu iekārotu produktu, un priekšnoteikums tam ir fakts, ka Latvijā ir attīstītākais mobilais tīkls pasaulē. To vakar Viedsarga prezentācijā akcentēja arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis: «Mēs esam pasaules līmenī, un nevajag no tā kautrēties.».