Atkārtotā konkursā uz "Pasažieru vilciens" vadītāja amatu saņemti 35 pieteikumi

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Atkārtotajā konkursā uz AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi, sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš norādīja, ka jau notikusi pretendentu pirmās kārtās vērtēšana un daudzi pieteikumi bija neatbilstoši noformēti, nebija iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu. Tuvākajās dienās šos kandidātus plānots uzrunāt, lai oktobra sākumā aicinātu uz klātienes intervijām. Šteins gan nevarēja atklāt šo piecu kandidātu vārdus, bet norādīja, ka piemērotāko pretendentu plānots izraudzīties oktobra otrajā pusē.

Līdzšinējais "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns, kuram beidzies pilnvaru termiņš, iecelts kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā līdz jaunā vadītāja atrašanai.

Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Lubāns aģentūrai LETA apliecināja, ka pieteicies arī atkārtotajā konkursā uz attiecīgo amatu, uzsverot, ka vēlas izmantot visas iespējas, lai turpinātu sekmīgi sākto darbu.

Tas, vai Lubāns ir starp pieciem visaugstāk novērtētajiem pretendentiem, gan nav zināms.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka iepriekšējais konkurss uz "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja amatu noslēdzās bez rezultāta. Tajā pieteicās 10 pretendentu, tostarp Lubāns.

Šteins pēc pirmā konkursa pārtraukšanas aģentūrai LETA skaidroja, ka Lubāns konkursa pretendentu starpā bija konkurētspējīgs, taču, ņemot vērā "Pasažieru vilcienam" gaidāmos izaicinājumus, tostarp saistībā ar starptautiskiem iepirkumiem, nolemts sludināt jaunu konkursu piemērotākā kandidāta atrašanai.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".