Biežāk nolūzuši koki ir stipra negaisa radītās sekas. Parasti vējš vai nu kokiem nolauž lielus zarus un galotnes, vai nu tie sasveras un izgāžas ar saknēm, nosprostojot ielas, piebraucamos ceļus, ietves un bojājot žogus, blakus esošos kokus, automašīnas, ēkas, kā arī elektrotīklus. LV portāls skaidro, kam ir pienākums savākt un uzņemties atbildību par gāztajiem kokiem, kā var zināt, vai koks ir bīstams, un kādos gadījumos ir nepieciešama pašvaldības atļauja koka ciršanai.
Neatkarīgi no tā, vai ir nokrituši sausi vai vējā gāzti koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, ir jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruņa numuru 112. "Dienests likvidē bīstamo situāciju, bet koka zaru, stumbra un celma aizvākšanu nodrošina zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs," norāda Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests likvidē bīstamo situāciju, bet koka zaru, stumbra un celma aizvākšanu nodrošina zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs.
Zemes īpašniekam vai valdītājam ir jāuzņemas atbildība par koku novākšanu un arī par to radītajiem postījumiem, ja tos ir nodarījis viņa īpašumā esošais koks, citām personām.
Ja nokritušos kokus grib izmantot savam labumam, piemēram, malkai, tos bez Valsts meža dienesta ciršanas apliecinājuma drīkst savākt savā īpašumā vai kāda cita īpašumā ar īpašnieka piekrišanu.
Zemes īpašnieks vai valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā var cirst pēc saviem ieskatiem, taču ir gadījumi, kad ir nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai.
Ja pēc vētras koks ir aizlūzis un draud uzkrist mājas jumtam, tas ir jānofotografē vismaz no trīs skatpunktiem, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas, piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs.