Skandalozais līgums par ātrās palīdzības automašīnām tomēr noslēgts

Lai arī ažiotāžas apņemtais līgums par autotransporta nodrošināšanu Rīgas ātrajai palīdzībai īsi pirms svētkiem tomēr ir noslēgts ar Rīgas sanitārā transporta autobāzi, veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL) vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt iespējamo šā uzņēmuma vadītāja Adigjozala Mamedova šantāžu.

Līguma ar A. Mamedova vadīto uzņēmumu Rīgas sanitārā transporta autobāze par aprīkota transporta un autovadītāju pakalpojumu nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Rīgas reģionālajam centram termiņš beidzās 1. maijā. Lai gan konkurss par šāda pakalpojuma nodrošināšanu turpmāk noslēdzās jau martā un par uzvarētāju kļuva vienīgais konkursa dalībnieks – minētā autobāze, jaunā līguma noslēgšanu apturēja premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), jo viņam šķita aizdomīgi, ka konkursā parādās dažādas summas, kuras valsts apņemtos piecu gadu laikā nomaksāt (sākot no 21,6 līdz 30 miljoniem latu).

Iepirkumu uzraudzības birojs secināja: konkursā ir vairāki strīdīgi aspekti, piemēram, nosacījums, ka konkursa brīdī pretendenta rīcībā jābūt 65 automašīnām, tomēr konkursa rezultātu anulēšanai tas nebija pietiekams iemesls. NMP dienests meklēja iespējas, kā gadījumā, ja A. Mamedovs transportu vairs nedotu, nodrošināt ātrās palīdzības darbu. Tāpat šajos nepilnos divos mēnešos notika sarunas ar A. Mamedovu par iespēju pagarināt esošā līguma darbības laiku līdz gada beigām, tajā laikā izsludinot jaunu konkursu. Tā kā sarunas līdz pat aprīļa pēdējām dienām ne pie kādas vienošanās nebija novedušas, L. Mūrniecei neatlika nekas cits kā dot zaļo gaismu visa piecu gadu līguma noslēgšanai. To īsi pirms svētkiem parakstīja NMP dienesta Rīgas reģionālā centra vadītāja pienākumu izpildītāja Ieviņa Alka. NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša skaidro, ka līgums bija jānoslēdz, jo citādi 1. maijā varētu veidoties nepatīkama situācija – nebūtu automašīnu.

Sarunu procedūra ar autobāzi par vecā līguma parakstīšanu beidzās nesekmīgi, jo A. Mamedovs piedāvājis "valsts budžetam nereālu summu", kas būtu jāmaksā līdz gada beigām. Tie ir tie paši deviņi miljoni latu, par kuriem L. Mūrniece runā kā par "šantāžas naudu", kuras dēļ viņa gatava vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņa arī uzskata, ka jāmeklē vainīgais, kas konkursa tehniskajā specifikācijā ir pieprasījis nodrošināt 65 mašīnas jau konkursa gaitā, kas būtiski sašaurina pretendentu skaitu.

Latvijā

Dokumentālā kino režisore, vairāku satriecošu grāmatu autore Dzintra Geka uzskata: ir vajadzīgas gan filmas, gan grāmatas par pagājušā gadsimta šausmām, ko organizēja un realizēja austrumpuses okupanti. Lai neaizmirstu. Lai mācītos no kļūdām. Lai izskaustu vientiesību. Tieši tāpat kā padomju karaspēks iebruka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, iznīcinot cilvēkus, tāpat Krievijas karaspēks tagad iebrucis Ukrainā. Nekas nav mainījies. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana – bija cerību stars Latvijai. To atceras arī Dzintra Geka. Vai turpmāk kas mainīsies?

Svarīgākais