Pieļaujamie normatīvi nav pārsniegti, bet smakas bija, ir un būs – tā pēc uzņēmumā Latvijas-Rietumu termināls veiktajām pārbaudēm, secina Valsts vides dienesta Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis.
Oficiālie pārskati par veiktajiem mērījumiem esot sagaidāmi tikai pēc svētkiem, taču uzraugiem atsūtītās izdrukas liecinot, ka pārkāpumu nav. Tātad iedzīvotājiem vai nu jāsamierinās ar smakām, vai arī jāmeklē kādi citi cīņas veidi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Sarkandaugavā iedzīvotāji mēģina sacelties pret naftas produktu smakām, jo tās bojā viņu dzīves kvalitāti.
Tvaika ielā terminālim tuvākās mājas iedzīvotāji ar rakstisku lūgumu pēc palīdzības vērsušies pie Rīgas mēra Nila Ušakova un vides ministra Raimonda Vējoņa. Tāpēc uzņēmumam uzdeva pasūtināt pie neatkarīgiem ekspertiem smaku mērījumus un veikt tos naftas produktu pārkraušanas laikā pie maksimālas noslodzes. 23. aprīlī, kad no dzelzceļa cisternām tika lieti nost naftas produkti un pildīti kuģī, tas arī tika izdarīts. Elmārs Jasinskis stāsta, ka četrās vietās Tvaika ielā ņemtie gaisa paraugi normatīvu pārsniegumu neuzrādot. Arī stacionārā gaisa kvalitātes kontroles iekārta OPSIS vēstot, ka martā nevienai kontrolējamajai vielai pārsnieguma nav bijis. Vienīgi cieto daļiņu PM10 saturs vienu dienu bijis paaugstināts, kas esot atļauts. Pie šīm formāli pozitīvajām ziņām sliktā ir tā, ka smakas turpina un turpinās izplatīties. "Iedzīvotājiem ir jāsadzīvo ar šiem normatīviem," rekomendē speciālists, norādot, ka pie mums akceptētās normas saskaņotas ar Eiropas Komisijas pieņemtajām. Tātad kā iekaltas akmenī.
Zīmīgi, ka veikto mērījumu izdrukas un vides inspektoru ziņojumi par situāciju terminālī pieejami tikai atstāstījuma formā. Valsts vides dienesta darbinieki Neatkarīgajai ar tiem iepazīties neļauj, skaidrojot, ka pārbaudes taču apmaksājis pats ManTess, kam pieder terminālis. Savukārt ManTess, pēc Neatkarīgās publikācijas par uzņēmuma mēģinājumiem pielabināties neapmierinātajiem iedzīvotājiem, komunicēt atsakās.
Vides ministrijas Piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vadītāja Daina Ozola skaidro, ka vides dienestam pašam nav naudas, lai veiktu smaku analīzes, un uzraugošo institūciju kapacitāte kopumā šobrīd ir problēma. Krīzes apstākļos vides nozare nozīmīguma ziņā zaudē ekonomikai un sociālajai jomai.
Pēc speciālistu domām, naftas produktu pārkraušanas rajonos lielākais smaku avots ir vaļējās dzelzceļa cisternas, kas tiek vadātas šurpu turpu. Taču to aizvākošanai ar pārdesmit Tvaika ielas iedzīvotāju neapmierinātību nepietiks. Smakas jāgrib apkarot Krievijai, kurai pieder vairākums dzelzceļa cisternu.