Gan ASV vēstniece Latvijā, gan NATO militāro spēku vadība devusi mājienus, ka Latvijai vajadzētu uz Afganistānu nosūtīt vēl vismaz 20 karavīru. Tas notiek apstākļos, kad, attiecinot uz civiliem procesiem, mūsu valsts armija ir bankrota priekšā.
Pašlaik budžeta iespējas nekādi neļauj palielināt karavīru skaitu starptautiskā misijā. Aizsardzības ministrijā (AM) par šādiem priekšlikumiem izsakās piesardzīgāk, bet Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs, kura dienesta pilnvaras drīz beigsies, atļaujas skarbākus izteikumus. Jau tagad NBS budžets, spriežot pēc viņa teiktā, ir izsmelts, jo tiek izmantotas rezerves, kas paredzētas valsts aizsardzībai. Viņš kategoriski noraidījis iespēju pašlaik palielināt Latvijas karavīru skaitu operācijā Afganistānā, ziņo aģentūra LETA. ASV puse vēlētos palielināt karavīru skaitu afgāņu apmācībai. Aizsardzības ministra Imanta Lieģa biroja vadītājs Airis Rikveilis informē, ka Amerikas stratēģija paredz ievest pēc iespējas vairāk karavīru, kas palīdzētu apmācīt afgāņu bataljonus. Savukārt 2011. gadā militārais kontingents Afganistānā tiks samazināts. ASV prezidents Baraks Obama jau paziņojis, ka ASV nav nolūka saglabāt ilgtermiņa militāro klātbūtni Afganistānā. Pēc viņa teiktā, arī pēc karaspēka izvešanas šajā valstī tomēr paliks 35 līdz 50 tūkstoši karavīru, lai atbalstītu Irākas valdību un drošības spēkus.
A. Rikveilis atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad tiek runāts par Latvijas kontingenta palielināšanu. Tomēr solījums no Latvijas puses šobrīd nav dots. "Runa ir par instruktoriem, nevis kaujas karavīriem. [Afganistānā varētu ievest], sākot no atsevišķiem speciālistiem līdz pat nelielām vienībām, nerunājot par vada, rotas vai bataljona līmeņiem. Kamēr nebūs skaidri izplānots, jautājums netiks caurskatīts," viņš precizē. Šā jautājuma izskatīšana varētu ilgt vairākus mēnešus. Nedaudz agrāk aizsardzības ministrs stāstīja, ka AM un NBS apsver iespējas nedaudz palielināt Latvijas karavīru skaitu starptautiskajā operācijā Afganistānā, kaut arī par šā gada budžeta līdzekļiem tas būtu grūti izdarāms. Tālavs Jundzis, bijušais aizsardzības ministrs un starptautisko attiecību eksperts, norāda uz Latvijas vēlmi izdabāt, cenšoties saglabāt labas attiecības ar ASV un NATO: "Mēs gribam būt svētāki par Romas pāvestu." Viņš uzskata, ka ir jāizvērtē, kāds būtu mazākais finansiālais ļaunums, jo neliela vienība nevarētu pietiekami kvalitatīvi veikt savas funkcijas. "Finanšu situācija ir pamats sarunām," uzskata T. Jundzis.
ASV šobrīd piedāvājušas atbalstu apgādē ar ekipējumu. J. Maklakovs gan iebildis, ka atalgojums un karavīru apmācība vienalga būtu jāsedz Latvijas pusei. AM Neatkarīgo informēja, ka Afganistānā dienē 171 karavīrs un šogad dalībai misijā piešķirti 12 miljoni latu – tikpat cik pērn.
Kamēr Latvija apsver, ko darīt, vairākas valstis izteikušas striktu nostāju pret ASV vēlmi palielināt sabiedroto karavīru skaitu. Vācijas presē izvērtusies diskusija par nepieciešamību sūtīt savus karavīrus uz apdraudētiem reģioniem. Nīderlandes armijas kontingents Afganistānā beigs savu misiju šā gada augustā.
***
AM un NBS budžeta samazinājums
2008. g. izpilde 2009. g. izpilde 2010. g. plāns
IKP (milj. Ls) 16 274,5 13 244,3 11 891,5
AM kopā (milj. Ls) 260,2 161,5 134,3
% no IKP 1,60 1,22 1,13
NBS budžets (milj. Ls) 181,9 119,9 98,2
% no IKP 1,12 0,91 0,83
Avots: AM