Aprīļa sākumā piekrastē netālu no Akmensraga atrasts izskalots apgredzenots paugurknābja gulbis (Cygnus olor), kura gredzena uzraksts pēc rūpīgas Latvijas un Dānijas gulbju pētnieku izpētes ļauj apstiprināt informāciju, ka tas ir vecākais apgredzenotais savvaļas paugurknābja gulbis Eiropā.
Atrastais paugurknābju gulbis sasniedzis vairāk nekā 42 gadu vecumu. Atrastais gulbis arī ir vecākais apgredzenotais putns, kāds jebkad atrasts Latvijas teritorijā, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vecākais speciālists Andris Soms.
Pieredzējušie Latvijas un Dānijas gulbju pētnieki pēc gulbja gredzena informācijas rūpīgas izpētes apstiprināja informāciju, ka gulbis apgredzenots 1970.gadā, kad bijis aptuveni divus ar pusi gadus vecs - tātad putns dzimis 1967.gadā vai pat agrāk.
Pētnieki arī secināja, ka, spriežot pēc piekrastē atrastā gulbja stāvokļa, putns ir gājis bojā samērā nesen, domājams, ka šā gada martā, līdz ar to tas ļauj apstiprināt faktu, ka gulbis nodzīvojis aptuveni 42 gadus un deviņus mēnešus.
Tas ir unikāls atklājums, jo paugurknābja gulbju, vidējais dzīves ilgums ir no desmit līdz 15 gadiem, lai gan atsevišķi īpatņi, kā tas pierādījies arī šajā gadījumā, spēj sasniegt arī krietni lielāku vecumu.
Paugurknābja gulbji uzskatāmi par ilgdzīvotājiem. Līdz 2008.gadam bija zināms, ka vecākais paugurknābja gulbis sasniedzis 25 līdz 28 gadu vecumu, taču 2008.gada decembrī Dānijā tika atrasts miris gulbis, kas ticis apgredzenots 1970.gada februārī. Šis putns tika apgredzenots pusotra gada vecumā un bija dzimis 1968.gadā, līdz ar to viņš bija nodzīvojis 40 ar pusi gadus.
Latvijas piekrastē atrastais gulbis nodzīvojis vismaz par diviem gadiem vairāk un ir sasniedzis jaunu Eiropas savvaļas paugurknābja gulbju vecuma rekordu.
No Latvijā gredzenotājiem putniem cienījamus vecuma rekordus ir sasniedzis mazais ērglis (Aquila pomarina), kurš nodzīvojis 26 gadus, kas ir arī Eiropas rekords, un lielais ķīris (Larus ridibundus), kas nodzīvojis 23 gadus.
Pēc slavenā Eiropas paugurknābja gulbju pētnieka dāņa Pelles Andersena-Harilda sniegtās informācijas, 1969./1970.gada ziema ir bijusi ļoti auksta. Pateicoties vairāku aktīvu gredzenotāju aktivitātēm, dažu mēnešu laikā Dānijā izdevies apgredzenot 4384 paugurknābja gulbjus, no kuriem 365 jeb 8% atrasti miruši tajā pašā ziemā.
Ir zināms, ka Latvijas Baltijas jūras piekrastē ziemas un pavasara periodos, pūšot stiprajiem rietumu vējiem, reizēm tiek izskalots daudz gulbju mirstīgo atlieku. Lielākā daļa no tiem nomirst Zviedrijas austrumu piekrastē pie Gotlandes salas, kur uz ziemošanu pulcējas tūkstošiem gulbju, un stiprie rietumu vēji un straumes tos atskalo uz Latvijas piekrasti. Latvijas Baltijas jūras piekrastē paugurknābja gulbji uz ziemošanu nepulcējas.