Pētījums: Baltijas valstīs armijai vismazāk uzticas Latvijā

© Ekrānšāviņš no video

2017.gada pavasarī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzticējušies 67% Latvijas iedzīvotāju, kas bija zemākais rādītājs Baltijas valstu vidū un par trīs procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada rudenī, liecina augusta beigās publicētais pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais "Eurobarometer" pētījums.

Aizsardzības ministrijas portālā "sargs.lv" ievietotā informācija liecina, ka Latvijas armijai drīzāk neuzticas 19% iedzīvotāju, bet 14% nav varējuši sniegt vērtējumu šajā jautājumā. 2016.gada pavasarī bruņotajiem spēkiem uzticējās 63% Latvijas iedzīvotāju, tikmēr 22% drīzāk neuzticējās tiem.

Analizējot visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju viedokli, aptaujas veicēji secinājuši, ka kopumā ES bruņotajiem spēkiem uzticas 75% iedzīvotāju, tikmēr 19% drīzāk neuzticas tiem, bet 6% aptaujāto ES dalībvalstu iedzīvotāju nav bijis viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinot ar pērnā gada rudeni, ES iedzīvotāju uzticība bruņotajiem spēkiem augusi par vienu procentpunktu.

Vislielāko sabiedrības uzticību iemantojuši Somijas Aizsardzības spēki, kuriem uzticas 95% valsts iedzīvotāju, bet vismazākā uzticība ir Maķedonijas armijai, kurai uzticas 51% iedzīvotāju.

Igaunijas aizsardzības spēkiem uzticas 81% valsts iedzīvotāju, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā 2016.gada rudenī, neuzticas - 11%, bet atbildi nav snieguši 8% iedzīvotāju. Savukārt Lietuvas bruņotajiem spēkiem uzticas 74% aptaujāto, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā pētījumā, bet neuzticas - 18%.

Valsts policijai Latvijā uzticas 61% iedzīvotāju, pašvaldībām - 51%, tiesu sistēmai - 41%, valdībai - 28%, valsts pārvaldei - 27%, parlamentam - 20%, bet politiskajām partijām - vien 6% iedzīvotāju, tādējādi Latvijas armija tomēr ir institūcija ar vienu no visaugstākajiem sabiedrības uzticības reitingiem valstī.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais