Mūsu valoda apdraudēta: Pieprasa oficiālu angļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē

 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Latviski nerunājošs zobārsts nav vienīgā normatīvajos aktos virzītā iniciatīva, kas vērsta uz valsts valodas lomas mazināšanu. Aizejošā deputāte Ilze Viņķele atstājusi priekšlikumu atbrīvot valsts augstskolas no pienākuma runāt latviski, bet ietekmīgā Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) rīkojas ar vēl lielāku vērienu – pieprasa oficiālu angļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē.

Tas nozīmē, ka teju ikvienam valsts pārvaldes darbiniekam amata aprakstā būtu iekļauta prasība sveštautiešus apkalpot angliski, savukārt Latvijā uz dzīvi un biznesu atnākušie uzņēmumi atbrīvotos no nepieciešamības integrēties. Latviešu valodas lietošana FICIL biedru skatījumā ir «nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē».

Par Sēkl kei augstprātību

Simboliski šo nievājošo attieksmi demonstrē kanādiešu degvielas koncerns Circle K, uzspiežot latviešiem savu neizrunājamo nosaukumu. Taču valodniece Ina Druviete ir pārliecināta, ka tas neizdosies: «Nav iespējams piespiest divus miljonus latviešu pareizi izrunāt Circle K (sēkl kei). Būs cirkuļi vai kapļi - viņiem jāsamierinās. Latviešu valoda netiks kropļota vienas augstprātīgas ārvalstu firmas dēļ!»

Šobrīd latviešu valodas monopolstāvoklis tiek apdraudēts vairākās jomās. Valdība nākamotrdien atkārtoti spriedīs par Veselības ministrijas ieceri atbrīvot zobārstniecības studentus no nepieciešamības apliecināt valsts valodas zināšanas sertifikācijas procesā. Lai studenti no ārzemēm varētu izmācīties Latvijā arodu, bet latviešu valodu nebūtu spiesti apgūt, ja vien negrasās palikt mūsu valstī. Ja paliek, tad valodas prasmes apliecinājums viņiem būs jāiesniedz darba devējam, un pēdējam jāgarantē, ka pacienti saņems pakalpojumus latviešu valodā. Latvijas Ārstu biedrība un Valsts valodas centrs ir pret šo ierosinājumu, pret arī Nacionālās apvienības ministri. Topošo zobārstu valodas brīvlaišana automātiski saistīta ar jautājumu, kādā valodā tiek īstenots mācību process, un tas vairs neattiecas tikai uz vienas konkrētas jomas speciālistiem.

Viņķeles mantojums

Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas pašlaik tiek īstenotas valsts valodā ar atsevišķiem specifiskiem izņēmumiem. Tādējādi tiek nodrošināta ārzemju studentu integrācija. Taču Saeimas darba kārtībā nonākuši grozījumi Augstskolu likumā, un 56. panta trešajā daļā valodu lietojuma reglamentāciju rosināts vispār izsvītrot, ļaujot augstskolām pašām izvēlēties, kādā valodā runāt. Otrs priekšlikums attiecas uz akadēmisko personālu - pirmos divus gadus pēc ievēlēšanas nav piemērojama prasība zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Tādējādi tiktu novākti visi šķēršļi augstākās izglītības pārejai uz angļu valodu. Zīmīgi, ka šo priekšlikumu autore ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele, kura šonedēļ noliek deputāta mandātu, lai pārceltos uz Ameriku. Taču viņas priekšlikumi Saeimai tāpat būs jāskata - politiskais mantojums. Sarunā ar Neatkarīgo bažas par latviešu valodas lomu viņa sauc par sentimentu. Grozījumi esot nepieciešami, lai celtu augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju: «Vai mēs esam tik vārgi, ka, vienu svešvalodu lietojot, iznīksim? Nekādā gadījumā! (..) Nevienā no šīm iniciatīvām es nesaskatu apdraudējumu mūsu pamatvērtībai - latviešu valodai.» Un I. Viņķele runā ne tikai par izglītības jomu.

Investori pieprasa divvalodību

Latviešu valodas monopolstāvokli tiek mēģināts likvidēt vienlaikus vēl divās ārkārtīgi nozīmīgās un ietilpīgās jomās - valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā. Ārvalstu investoru padome veikusi savu biedru aptauju un apkopojusi pieprasījumu valdībai, kurās nozarēs valsts pārvaldei jāsāk runāt angliski: «Dalībnieki uzskata par būtisku iespēju izmantot EDS vietni angļu valodā (..) Tāpat uzņēmēji novērtētu iespēju izmantot angļu valodu komunikācijā gan ar VID, gan Konkurences padomi, Valsts darba inspekciju, Datu valsts inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru. (..) Aktuāls ir jautājums par to, lai angļu valodu plašāk izmantotu lielajos publiskajos iepirkumos.» Kā paskaidro padomes izpilddirektore Marta Jaksona: «Ņemot vērā mūsdienu starptautiskos un vienotos tirgus apstākļus, angļu valodas izmantošana paralēli valsts valodai atvieglotu un sekmētu uzņēmējdarbības procesus gan investoriem, gan uzņēmumiem, tostarp sabiedrību meitasuzņēmumiem Latvijā.»

Ekonomikas ministrija pret investoriem noskaņota vēlīgi: «Gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, gan ārvalstu investoriem pievilcīgas investīciju vides izveidei Latvijā ir svarīgi veicināt angļu valodas lietošanu svarīgākajos uzņēmējiem sniegtajos valsts pakalpojumos.» Jautājums jau skatīts Tautsaimniecības padomē, un ministrija gatavo konceptuālo ziņojumu Ministru kabinetam. Vērtē «angļu valodas lietošanas grāmatvedībā pozitīvos un negatīvos aspektus, tai skaitā, kāds būtu pozitīvais pienesums ārpakalpojumu centru attīstībai Latvijā un kāda būtu ietekme uz Latvijas grāmatvedības nozari».

Bezprecedenta iejaukšanās

Valsts valodas centrs ārzemju biznesmeņu iniciatīvu kategoriski noraida - vispārēja svešvalodas lietošanas legalizācija uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē būtu pretrunā pastāvošajiem likumiem. Attiecībā uz svešzemju uzņēmējiem tiktu likvidēts vienīgais motivācijas mehānisms viņu integrācijai latviešu sabiedrībā. Dokumentu apritē valsts valodā vairs netiktu nodrošināta ārvalstnieku sabiedriski administratīvā uzraudzība. Visai liels ir risks, ka konkurencē ar angļu valodu latviešu valoda savas pozīcijas zaudētu arvien vairāk: «Prakse rāda, ka, līdztekus pastāvot divām valodām, no kurām vienai valodai ir apjoma ziņā liels skaits lietotāju, savukārt otrai mazs, laika gaitā mazākā valoda ir spiesta atkāpties lielākās valodas priekšā. Ņemot vērā, ka tādējādi minētā iniciatīva atzīstama par mēģinājumu vājināt valsts valodas pozīcijas, centra ieskatā valsts pakalpojumos nav nepieciešams ieviest angļu valodu.» Vēl skarbāk par FICIL rosināto un Ekonomikas ministrijas virzīto divvalodības ieceri izsakās profesore Ina Druviete - šis esot bezprecedenta gadījums. Ārvalstu investori iejaucas neatkarīgas valsts valodas politikā, un tas ir nepieļaujami. «Latvijā monopoltiesības drīkst būt tikai latviešu valodai.»