LDz drošības lekcijās skolās aicina nelietot mobilās tehnoloģijas dzelzceļa tuvumā

© Publicitātes foto

Ar Drošības dienu Rīgā, Ziemeļvalsts ģimnāzijā 6.septembrī tiek sākts VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) drošības stundu cikls Latvijas skolās, kas norisinās sociālās kampaņas “Atmet telefonu un dzīvo!” ietvaros. Drošības stundas tiek organizētas ar mērķi samazināt negadījumu skaitu uz sliedēm un pievērst jauniešu uzmanību drošai dzelzceļa sliežu šķērsošanai, aicinot nelietot mobilās ierīces dzelzceļa tuvumā un būt uzmanīgiem.

Septembrī un oktobrī kampaņas “Atmet telefonu un dzīvo!” drošības stundas notiks ne tikai Rīgā, bet arī Tukumā, Ventspilī, Mārcienā, Vecumniekos un citur Latvijā.

LDz statistika liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa jau noticis 21 negadījums, kopumā traumēti 23 cilvēki, bet 15 no tiem gājuši bojā. Turklāt nereti vainojama nepietiekama piesardzība esot dzelzceļa sliežu tuvumā.

Dainis Zvaners, LDz galvenais tehniskais inspektors: “Latvijā joprojām traumēto un bojāgājušo skaits uz dzelzceļa ir salīdzinoši augsts. Viens no galvenajiem negadījumu iemesliem ir cilvēku neuzmanība. Cilvēku uzmanība nereti tiek novērsta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, mobilajiem tālruņiem, mūzikas austiņām, kas var radīt dažādas riskantas situācijas. Līdz ar to LDz, kā sociāli atbildīgam uzņēmumam, ir īpaši svarīgi informēt un izglītot sabiedrību par dzelzceļa drošības jautājumiem ar mērķi samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu.”

Kampaņas “Atmet telefonu un dzīvo!” laikā LDz drošības eksperti apmeklēs Latvijas skolas, īpaši akcentējot atbildīgu mobilo tehnoloģiju lietošanu. Drošības stundas laikā skolēniem tiek skaidroti ne tikai drošības noteikumi, bet arī interaktīvā veidā tiek piedāvāta iespēja pašiem izvērtēt dažādas situācijas un norādīt uz vēlamo rīcības virzienu, lai mazinātu dažādus riskus dzelzceļa tuvumā.

Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Inga Lande: “Uzsākot jauno mācību gadu, Ziemeļvalstu ģimnāzijā tradicionāli organizējam Drošības nedēļu. Tiek aicināti drošības speciālisti no dažādām valsts un pašvaldības institūcijām. Skolēniem tiek piedāvātas lekcijas, interaktīvas nodarbības, paraugdemonstrējumi. Uzskatu, ka bērnu drošība ir pats svarīgākais. Daudzi Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolēni dodas uz skolu ar vilcienu, kā arī ikdienā šķērso dzelzceļa sliedes, jo tās ir pavisam tuvu skolai. Tāpēc šogad atkal esam uzaicinājuši VAS “Latvijas dzelzceļš” speciālistus uz skolu, lai informētu skolēnus par tik svarīgajiem drošības jautājumiem.”

Lai efektīvāk uzrunātu jauniešus, šoruden LDz drošības stundās piedalīsies ne tikai LDz speciālisti, bet arī fitnesa treneris un viens no jauniešu erudīcijas raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājiem Kaspars Ozoliņš.

Kaspars Ozoliņš, fitnesa treneris: “Diemžēl ikdienā pārāk bieži esmu bijis aculiecinieks dažādām riskantām situācijām, kurās jaunieši nonāk, uz ielas neapdomīgi lietojot mobilās ierīces. Dodoties uz treniņu gar dzelzceļa staciju, nereti redzu situācijas, kur neatbildēts zvans, īsziņa vai sociālo tīklu lietošana var būt liktenīga. Manuprāt, tieši šobrīd, kad telefoni faktiski diktē jauniešu ikdienu, ir ļoti svarīgi vērst viņu uzmanību uz to, lai viņi sevi realizētu ārpus virtuālās pasaules - vairāk nodarbotos ar citām aizraujošām lietām, piemēram, sportu, dziedāšanu, dejošanu vai aktivitātēm, kas prasa savstarpēju mijiedarbību, domu apmaiņu un klātesamību, lai “īstā dzīve” vairāk tiktu izdzīvota klātienē, nevis virtuāli.”

LDz sociālās kampaņas “Atmet telefonu un dzīvo!” ietvaros šonedēļ ir atklāta arī platforma www.atmettelefonu.lv, kur ikvienam ir iespēja pievienot savu drošības aicinājumu un, iespējams, glābt kāda dzīvību.

Drošības aicinājumus platformā www.atmettelefonu.lv var pievienot līdz 22.septembrim. Vienlaikus vietnē var balsot par savu, draugu, paziņu un citu cilvēku pievienotajiem vēstījumiem - pieci populārākie drošības vēstījumi tiks ierakstīti un atskaņoti radio ēterā.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais