2017. gada pirmajā pusgadā Latvijā ir reģistrēti 149 jauni HIV pozitīvi gadījumi, kas nozīmē, ka katru dienu kāds Latvijas iedzīvotājs saņem pozitīvu HIV testa atbildi, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jauno HIV gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies, taču speciālisti to vēl nesaredz kā noturīgu pozitīvu tendenci un kritumu saista nevis ar infekcijas apjoma samazināšanos, bet laikus neveiktiem izmeklējumiem un sarukušo iedzīvotāju skaitu Latvijā.
2017. gada 1. pusgadā Latvijā ir reģistrēti 149 jauni HIV gadījumi, tas ir nedaudz mazāk nekā 2016. gada pirmajā pusē (157 gadījumi). Samazinājies ir arī jaunu AIDS gadījumu skaits - 2017. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 39 jauni gadījumi (2016. gadā kopā 114 gadījumi).
“Jaunākā HIV un AIDS statistika raisa pretrunīgas izjūtas - jauno HIV gadījumu skaits statistiski samazinās, taču šīs jomas speciālistiem ir pilnīgi skaidrs, ka tas nenozīmē infekcijas samazināšanos reālajā dzīvē. Mums ir jāņem vērā gan sarukušais iedzīvotāju skaits, gan joprojām zemais veikto testu apjoms pret iedzīvotāju skaitu, kas nozīmē joprojām daudz nediagnosticēto pacientu. Tāpat jāņem vērā arī Latvijas negatīvā īpatnība - novēlotā ārstēšanas uzsākšana, kas diemžēl rada lielus potenciālus HIV infekcijas tālākas izplatības draudus,” skaidro biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.
Pērnā gada nogalē vairāku HIV jomā strādājošu nevalstisko organizāciju, tostarp “Baltijas HIV asociācijas” un biedrības “AGIHAS” aktivitāšu rezultātā sabiedrība tika aktīvi informēta par HIV situāciju Latvijā un aicināta vismaz reizi gadā veikt HIV testu, jo tas ir vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu. Sabiedrības atsaucība bija augsta, kā rezultātā aktīvas informēšanas apstākļos testēšanas rādītāji 2016. gadā kopumā pieauga par 15 %. Baltijas HIV asociācijas apkopotie divu lielo Latvijas laboratoriju dati liecina, ka 2017. gada pirmajā pusgadā testēšanas aktivitāte turpinājusi augt.
“Nevalstiskās organizācijas pastāvīgi strādā HIV jomā, taču ar lielām cerībām lūkojamies arī uz valsts pusi, uz Veselības ministrijas izstrādāto HIV infekcijas ierobežošanas rīcības plāna projektu 2018.-2020.gadam. Tas paredz gan informatīvas aktivitātes, gan - kas īpaši būtiski - agrāku HIV pacientu ārstēšanas uzsākšanu, kas būtu nozīmīgs solis infekcijas samazināšanā,” stāsta Inga Upmace.
Arī šogad ir saglabājies augsts nenoskaidroto inficēšanās gadījumu ar HIV īpatsvars - pirmajos četros mēnešos tie bijuši 32%, liecina SPKC dati. Savukārt, no noskaidrotajiem inficēšanās ceļiem augstākais rādītājs ir seksuālo kontaktu ceļā iegūta HIV infekcija - 59% no noskaidrotajiem gadījumiem. Šī tendence precīzi apliecina nozares speciālistu brīdinājumu - HIV pacienti ir mainījušies, tie vairs nepārstāv ierobežotas sabiedrības grupas, bet var būt jebkurš, arī heteroseksuāli cilvēki ar labu izglītību, darbu un ģimeni. Pozitīvi, ka būtiski samazinājusies HIV infekcijas nodošana no mātes bērnam - tikai 1 gadījums šogad (2016. gadā - 6 gadījumi).
Latvija ieņem 1. vietu Eiropas Savienībā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1. vietu ES pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita. Kopš brīža, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais HIV pacients, kopumā reģistrēts 7121 HIV pozitīvs cilvēks, no tiem dzīvi - 5368, taču Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad - ap 10 tūkstošiem.