Pašvaldības piesaka prasību – akcīzi atpakaļ ceļiem
Veselības aprūpes iestāžu un skolu tīkla reforma var nonākt strupceļā ceļu sabrukuma dēļ. Vēl nākamos divus gadus pašvaldību ceļu tīklā nauda plūdīs tādā straumē, kas dubulto būvniecības izmaksas un vienlaikus saīsina remontējamos apjomus, bet par tālāko valda neziņa. Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) pārņem stafeti no ceļu būvniekiem un aktualizē nepieciešamību degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumus ieguldīt ceļos.
Eiropas Savienības atbalsta pasākumā Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos pašvaldībām pieejama tiešām liela nauda - vairāk nekā 126 miljoni eiro. Tā pašlaik tiek sadalīta starp 110 pašvaldībām - grants ceļu atjaunošanai. Asfaltēt nedrīkst, un arī pārbūvei jābūt kapitālai. Atjaunojot tikai ceļu virskārtu, kas daudzviet būtu pietiekams risinājums uz padsmit gadiem, varētu sakārtot reizes četras lielākas platības. Taču nedrīkst. Tāpēc reāli atjaunojamo ceļu garums vairākumā pašvaldību būs desmit, divdesmit kilometru. Balvu novada mērs Aigars Pušpurs cer, ka izdosies sataisīt trīsdesmit no kopumā 390 kilometriem grants ceļu. Madonas novads savukārt atvēzējies uz trim posmiem ar kopējo garumu 100 kilometru. Tā ir aptuveni desmitā daļa no visu grants ceļu kopgaruma, stāsta mērs Agris Lungevičs. Viņa kolēģi gan ir skeptiski - tik daudz izdarīt neizdosies.
Tas tāpēc, ka no piepeši pieejamā naudas daudzuma arī cenas strauji uzkāpušas. Vēl pērn grants ceļu rekonstrukcija maksājusi ap 50 līdz 70 tūkstošiem eiro kilometrā. Tagad jārēķinās jau ar simts tūkstošiem. Un projektēšanai sadārdzinājums ir vēl lielāks - trīs četras reizes. RACA valdes priekšsēdis Vents Armands Krauklis apšauba, ka te pie vainas būtu būvnieku vai projektētāju kartelis. Vienkārši pie mazākas konkurences uzņēmēji ierēķina sev lielāku peļņu un nodrošinās nākamajam tukšajam periodam. Jo, kas būs pēc 2019. gada, neviens nezina. Katrā ziņā pašreizējais cenu bums esot ačgārnas plānošanas rezultāts - nauda pieejama īsu laika posmu un tad atkal pazūd. Rezultātā viss tiek darīts steigā, termiņi tiek kavēti, kvalitāte krītas.
Nekādu radikāli jaunu risinājumu pašvaldības gan nepiedāvā - to pašu, par ko jau gadiem tiek runāts. Proti, degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu novirzīšanu tieši ceļu uzturēšanai. Saldus novada mērs Reinis Doniņš rēķina, ka ar pašreizējiem tempiem ceļu atjaunošanai nepieciešami savi 20 gadi. Tas neder. Tāpēc organizācijas ieskatā valdībai būtu jāiezīmē normatīvajos aktos trepe, pa kādu turpmākajos gados kāps akcīzes nodokļa ieguldījums ceļos. Un tāpat arī jāpalielina procentuālais sadalījums par labu pašvaldību ceļu infrastruktūrai.
Kāpēc jātaisa ne tikai maģistrālie ceļi, bet arī tie, kas mazus miestus savieno ar mazām pilsētām, paskaidro Vents Armands Krauklis. Valkas novadā, vietās, kur iepriekšējā plānošanas periodā ceļš sataisīts, mašīnu skaits ir dubultojies, un mašīnās brauc cilvēki. Šis arī ir viens no modeļiem, kā attālāki pagasti var pastāvēt nākotnē. Cilvēkam var būt darbs kaut vai Rīgā, bet brīvdienu māja laukos. Pašvaldības par to sāk runāt tagad, jo Latvijā prioritātes tiek noteiktas un nauda dalīta atkarībā no kliegšanas skaļuma. Turklāt nākamais ir vēlēšanu gads. Iespējams, izdevīgs laiks, lai starp tādām prioritātēm kā veselība, drošība un skolotāji iesprauktos arī ceļi.