NRA PĒTA, vai dabūsim "LIDL" lētākās cenas Latvijā

Pircēji Lidl ienākšanu Latvijā gaida ar cerībām, tirgotāji un vietējie ražotāji – ar bažām. Lidl varētu saasināt konkurenci, kā rezultātā arī citi tirgotāji būtu spiesti samazināt produktu cenas, bet tajā pašā laikā pastāv bažas, cik daudz no vietējiem produktiem nonāks šo veikalu plauktos.

SIA Investīciju aģentūra Rīgā, Dzelzavas ielā 75b, iecerējusi būvēt lielveikalu, liecina informācija Rīgas domes mājaslapā. Zinātāji teic, ka tieši šajā vietā Purvciemā ir iecerēts būvēt pirmo Lidl veikalu Rīgā. Vietējie iedzīvotāji ir sašutuši, ka lielveikala vajadzībām bija plānots izcirst kokus. Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook kontā mierināja iedzīvotājus: «Domāju, ka kokus izdosies saglābāt. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pats par sevi Lidl lielveikals nav sliktākais, ko var atvērt apkaimē. Vismaz cenas tur ir ļoti pieejamas. Taču kokus arī pieskatīsim.»

Pats Lidl vai šā biznesa attīstītājs publiski nav paziņojis par konkrētiem plāniem Latvijā. Lidl Somijas meitasuzņēmuma vadītājs Lauri Siponens Somijas biznesa laikrakstam Kauppalehti vien izteicies, ka uzņēmums izvērsīs darbību Igaunijā un Latvijā nākamajā desmitgadē. «Konkrētāku grafiku investīcijām vēl nav,» teicis L. Siponens. Taču attīstības plānus, iespējams, koriģēs veikalniekus iepriecinošās ziņas, proti, Latvijā jūlijā ir bijis viens no straujākajiem mazumtirdzniecības apmēra pieaugumiem Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotie dati. Jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, apgrozījums mazumtirdzniecībā palielinājies par 3,9 procentiem, tajā skaitā pārtikas preču - par 4,6 procentiem, bet nepārtikas preču - par 3,3 procentiem.

Salīdzināšanai Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā bijis par 3,2% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pērn, bet Igaunijā pieaugums bijis 1,6% apmērā.

Lidl Baltijā, tostarp Latvijā, plānoja ienākt jau 2003. gadā un jau bija sācis iegādāties zemesgabalus veikalu būvniecībai. Taču, aizbildinātos ar mazo tirgu, no saviem nodomiem atteicās un visus īpašumus pārdeva. Latvijā tos lielākoties iegādājās veikalu tīkls Selver. Arī īpašumu Ogrē, netālu no tirdzniecības centra Dauga. Pēc Selver darbības pārtraukšanas Latvijā šī tirdzniecības vieta stāv tukša. Pagaidām nav zināms, vai Lidl attīstītāji mēģinās atpirkt to atpakaļ.

Pirms diviem gadiem Lidl atkal sarosījās Baltijas tirgū, uzsākot ekspansiju ar Lietuvu. Ienākšana tirgū notika ļoti strauji - 2016. gadā Lietuvā tika atvērti 15 Lidl veikali. Šobrīd šajā valstī jau ir atvērti 30 veikali, no tiem desmit - Viļņā.

Latvijas iedzīvotāji, iepērkoties Lidl veikalos kaimiņzemē Lietuvā vai Vācijā, ar’ ne reizi vien nožēlojuši, ka šā veikalu tīkla nav Latvijā. Šajos veikalos cenas daudziem produktiem ir zemākas nekā Latvijas veikalos. Pircēji sarēķinājuši, iepērkot ikdienā pārtikas preces Lietuvas Lidl veikalā, piemēram, par 30 eiro, Latvijā šādu pašu preču iegāde izmaksātu aptuveni 50 eiro.

Lētāk nekā Latvijas zemo cenu veikalos šobrīd Lietuvas Lidl veikalos var nopirkt sviestu, miltus, eļļu, kafiju, kartupeļus, nektarīnus utt. Taču, vai Lidl, atveroties Latvijā, piedāvās tādas pašas cenas kā Vācijā vai vismaz Lietuvā, pagaidām nav zināms. Tas būs atkarīgs ne tikai no paša Lidl cenu veidošanas politikas, bet arī no piegādātājiem un citām izmaksām.

Lidl gan Vācijā, gan Lietuvā ir viens no lētākajiem veikaliem, tomēr pastāv cenu atšķirība arī starp Lidl veikaliem Lietuvā, Polijā, Vācijā un citās valstīs. Līdzīga situācija ir arī citu tīklu veikalos, salīdzinot cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Diemžēl Latvijas pircēji nereti ir spiesti par identisku produktu maksāt dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc cerības par ļoti zemām cenām Lidl veikalos Latvijā var arī nepiepildīties.

Tajā pašā laikā tikai trešdaļa iedzīvotāju par svarīgāko faktoru veikala izvēlē min zemākas cenas, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompass. Lielākā daļa jeb 58 procenti no aptaujātajiem, izvēloties, kurā veikalā veikt lielāko daļu savu ikdienas pirkumu, minēja, lai tas būtu pēc iespējas tuvāk mājām vai darbam. Viņi ir gatavi par pirkumu maksāt nedaudz dārgāk uz ērtību rēķina. 41 procents veikalu izvēlas pēc sortimenta, un tikai 36 procenti meklē veikalu, kurā ir vislētākās preces.