No pensionāriem jau vienreiz paņēma

Valdība no pensionāriem jau reiz naudu ir aizņēmusies, tiesa, nepajautājot atļauju un neparedzot nekādus aizdevuma procentus. Tas notika pagājušā gada vasarā, kad tika pieņemts lēmums samazināt pensijas par 10 vai pat par 70 procentiem strādājošiem pensionāriem.

Lēmums no pensionāriem paņemt daļu pensijas netika ietērpts vārdos par aizdevumu valstij grūtā situācijā, lai gan šādas idejas varas gaiteņos virmoja.

Šī ideja nav aprimusi arī tagad – politisko partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs, (arī partijas Pilsoniskās savienības (PS) vadītājs) Ģirts Valdis Kristovskis izteicies, ka no pensionāriem naudu varētu aizņemties, izlaižot obligācijas, lai vēlāk pensionāri šo naudu varētu atgūt. Lai arī politiķi pat ne reizi vien pēdējā gada laikā par tādiem vai līdzīgiem risinājumiem sprieduši, nupat ātri vien birst partiju un politisko apvienību paziņojumi, ka tās negrasās risināt budžeta problēmas uz pensionāru un mazāk turīgo cilvēku rēķina. Tajā pašā laikā profesionālu diskusiju par to, sociālā budžeta, arī pensiju nākotni praktiski nav, un tā ir lieliska augsne politiskām spekulācijām.

Būtu gatavi?

"Starp citu, ja labi pārtikušo skaitā ir kāda pensionāru grupa, piemēram, lielo pensiju saņēmēji, tad viskritiskākajā budžeta deficīta situācijā, viņi, iespējams, būtu gatavi aizdot naudu valstij. Valsts glābšanā jāpiedalās visiem!" partijas PS mājaslapā raksta Ģ. V. Kristovskis, minot, ka "daudzi tomēr grib izlikties, ka nav sapratuši manis teikto" un "...būtu briesmīgi, ja es uzskatītu, ka pusmiljardu latu iztrūkumu var risināt uz skolotāju, ārstu un pensionāru jeb sociālās jomas rēķina". Taču arī šajā paziņojumā viņš nekonkretizē, kā būtu iespējams aizņemties no pensionāriem, bet gan aicina labklājības ministru Uldis Auguli (ZZS) skaidrot satraucošo faktu par sociālā budžeta situāciju, uzdodot jautājumu: kādas izmaiņas sagaidāmas sociālajās programmās tuvākajos trijos četros gados?

"Valdības panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem nodrošināja iespēju ieturētās pensijas atmaksāt jau šā gada aprīlī. Tādējādi nav pamata spekulācijām par atkārtotu pensiju samazināšanu," savukārt norāda premjers Valdis Dombrovskis. Arī viņa pārstāvētās partijas Jaunais laiks valde pieņēmusi lēmumu: nākamā gada budžetā pensijas nedrīkst samazināt. Tam seko tieši tāds pats Vienotības paziņojums.

Spriedums varētu būt cits

"Pieļauju, ja likumā par pensiju un pabalstu samazinājumu būtu ietverta šī doma – samazināt pensijas, bet pēc noteikta laika, kad krīze būtu pārvarēta, pensionāriem šo daļu atdot, un, ja pensionāri tam piekristu, tad, iespējams, Satversmes spriedums būtu citādāks," Neatkarīgajai atzīst Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Pērn vasarā viņa pretēji koalīcijas uzstādījumam balsoja pret pensiju ierobežojošo likumu, tomēr uzskata, ka tagad par aizņemšanos praktiski nevar būt runa – pensijas ir cilvēku īpašums un to paņemt vai aizņemties var tikai ar cilvēku brīvu piekrišanu.

A. Barča uzskata, ka pensijas ir cilvēku īpašums, uz ko norāda arī līdzšinējie Satversmes tiesas spriedumi, un tikai brīvprātīgā kārtā pensionāri kādam var atdot daļu pensijas, ja viņi to vēlas. Praktiski nav tāda mehānisma, kā pensionāriem, turklāt vienai – turīgākajai – daļai, pensijas paņemt un to vietā iedot obligācijas. "Mums ir bijušas vēstules no pensionāriem, kuri pēc Satversmes tiesas lēmuma vēlējās šo daļu savas pensijas atdot valstij, tad mēs skaidrojām, ka tā ir pensionāru brīva griba un viņi var noteiktā kārtā šo pensijas daļu, bet tikai tad, kad jau ir saņēmuši, ziedot budžetam," saka deputāte. Viņa atminas, ka Godmaņa valdības laikā izskanēja doma – aizņemties no pensionāriem naudu, paredzot, ka pēcāk tā tiks atdota (starp citu, tas bija arī viens no Pensionāru federācijas krīzes situācijas variantiem), taču valdība bija kategoriski pret.

Skaita turīgos

Varētu aizņemties no turīgākajiem Latvijas cilvēkiem, bet ne pensionāriem – kāpēc neprasa miljonāriem, bet tā vietā skaita tos dažus pensionārus ar tūkstoti latu lielām pensijām, vaicā bijušais bērnu ministrs, Saeimas deputāts Ainārs Baštiks (LPP/LC). Obligācijas viņam saistās ar padomju laika papīriem, kurus varēja turēt kā bezvērtīgu piemiņu. "Situācija lielākajai daļai pensionāru būtu jāuzlabo, nevis uz viņu rēķina jāglābj nemākulīgi veidots valsts budžets," uzskata deputāts.

Teorētiski, protams, var aizņemties, ja ir, ko aizdot, bet absolūtam vairākumam pensionāru šādas naudas nav, spriež cits Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andris Bērziņš (ZZS). Kāds varētu būt ekonomiskais efekts, ja aizņemtos naudu no pāris simtiem pensionāru, kuri saņem lielās pensijas? Diemžēl – piliens jūrā, bet sekas – neprognozējama sociālā spriedze sabiedrībā, iespējamas tiesāšanās.

Vairums pensiju līdz 200 latiem

Latvijā pēdējo pāris gadu laikā ir pieaudzis pensionāru skaits, kuri saņem pensijas virs piecsimt latiem, taču pavisam nedaudz. Visticamāk, tie ir pensionāri, kuri strādājuši labi atalgotos amatos, bet tagad, sākoties krīzei, aizgājuši pensijā. Līdzīgi ir arī ar pensionāriem, kuri saņem pensijas virs 1000 latiem. Tādu Latvijā ir pavisam nedaudz, un, ja no viņiem valsts vēlētos aizņemties naudu, lai glābtu budžetu, tā būtu vien niecīga daļa no 500 miljonu izdevumiem, kurus valdība varētu vēlēties samazināt.

Ziņojumā ar interesantu nosaukumu Pensijas un nabadzība, ko tikko kā pieņēma valdība, minēts, ka Satversmes tiesas spieduma izpildes sakarā, kas atceļ pensijas izmaksas ierobežojumus, šogad ir palielinājies vidējais pensijas apmērs. Vidējā izmaksājamā vecuma pensija šāgada februārī, salīdzinot ar 2009. gada decembri, palielinājās no 155,23 latiem līdz 175,90 latiem, tas ir, par 20,67 latiem. Vidējā izmaksājamā izdienas pensija palielinājās no 101,24 latiem līdz 157,01 latam, tātad par 55,77 latiem.

***

UZZIŅAI

Pensiju saņēmēju skaita sadalījums pēc pensijas vidējā piešķirtā apmēra (2010. gada martā)

Turīgo pensionāru skaits, ja par turīgu uzskata tādu, kas saņem virs 500 latiem, ir vien 4589

Ja turīgs pensionārs ir tāds, kuram ir vismaz 300 latu pensija, tad Latvijā šo pensionāru skaits ir 17 651

Pensijas apmērs; Pensijas saņēmēju skaits

Līdz 100 latiem 51 102

No 100,01 līdz 200 latiem 421 100

No 200,01 līdz 300 latiem 76 575

No 300,01 līdz 500 latiem 13 062

No 500,01 līdz 1000 latiem 4025

Virs 1000 latiem 564

Pensiju saņēmēju kopējais skaits 566 858

No tiem vecuma pensijas saņem 474 120

Invaliditātes pensijas saņem 68 039

Apgādnieka zaudējuma pensijas 23 942

Izdienas pensijas 2621

Avots: VSAA