Neatkarības 20 gadi: aicinājums uz vienotību
Ar vēsturiskajiem Neatkarības deklarācijas parakstīšanas kadriem vakar sākās Saeimas svinīgā sēde, kas bija veltīta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas divdesmitgadei. Tajā pārsteidza ne tikai Lietuvas prezidentes uzruna latviešu valodā, bet arī zālē sēdošais bijušais komunistiskās partijas līderis Jānis Vagris.
Tikmēr tauta priecājās, ka šogad svētku pasākumi vairāku dienu garumā ir veidoti nevis formālai kopā būšanai, bet gan ģimenei.
Uz svinīgo Saeimas sēdi, kura tikai otro reizi notika ārpus Saeimas nama, Latvijas Nacionālajā operā bija ieradusies arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma. Taču zālē nebija Atmodas un Latvijas Tautas frontes (LTF) līdera Daiņa Īvāna. Uzzinot, ka Saeima izlēmusi nedot viņam vārdu Neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē, D. Īvāns publiski paziņoja, ka viņš roku bučot neies un pat lūgts sēdē nepiedalīsies. "Runa jau nav par mani, bet par to, ka Atmodas žurnālistus un tautfrontiešus negribēja aicināt. Bet [politiķi] bija spiesti rēķināties ar Tautas fronti un to, ka tagad viņiem sadod pa purnu," Neatkarīgajai sacīja D. Īvāns. Viņš uzskata, ka šāda attieksme pret LTF biedriem uzskatāma par necienīgu. Viņu nopelnus savā runā toties uzsvēra bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, restaurējot notikumus pirms 20 gadiem, kas ļāva Latvija kļūt neatkarīgai. Ja Augstākajā padomē LTF nebūtu ieguvusi pārsvaru, tad, visticamāk, nebūtu arī Neatkarības deklarācijas.
Par spīti visam, kā medusmaize skanēja D. Grībauskaites sirsnīgā un neformālā uzruna Latvijas tautai latviešu valodā, kurā viņa uzsvēra kopīgo darbu un intereses, norādot, ka esam ne tikai kaimiņi pasaulē, bet vienīgās baltu tautas – latvieši un lietuvieši. Zīmīgi, ka savā videoapsveikumā Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs apsveica Latviju ar krievu, nevis padomju okupācijas beigām. Nepiegludināti teikumi izspruka arī A. Gorbunovam, kas paziņoja, ka pirms 20 gadiem sistēma cilvēkiem bija apriebusies un ka Latvija laikam vairs nekad nepieredzēs ko līdzīgu tam, kā 1990. gada 4. maijā tika sveikti 138 AP deputāti. Savu apsveikumu video formātā bija atsūtījusi arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Izskatās, ka piedots ir Jānim Vagrim, kas bija lūgto viesu vidū. Jāatgādina, ka viņš 1988. gada 4. oktobrī tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru. Trīs dienas vēlāk J. Vagris uzstājās LTF 1. kongresā Mežaparkā, sakot, ka latviešu tautai pāri nav darījis.
Uzstājoties pie Brīvības pieminekļa, Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar uzsvēra: "Visas 4. maija deklarācijas apņemšanās ir izpildītas. Pat vairāk. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts, latviešu valoda ir valsts valoda. Latviju apbrīno par tās daudzveidīgās etniskās kultūras augsto attīstību. Mums visiem ir pilnīga reliģiskās izvēles brīvība.