Pēc divām nedēļām Čehijas pilsētas Liberecas tiesa skatīs jautājumu par Anša Ataola Bērziņa izdošanu vai arī neizdošanu Latvijai. Pats Ansis sevi dēvē par politiski notiesāto, un Eiropas Padomes konvencija par izdošanu paredz arī gadījumus, kad personu var neizdot citai valstij.
Viņa aizstāvis zvērināts advokāts Jānis Mucenieks ir vērsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar lūgumiem atbrīvot A. A. Bērziņu no viņam piemērotā brīvības atņemšanas soda. Augstākajā tiesā viņš vērsās ar lūgumu izvērtēt šo lietu, ņemot vērā procesuālos pārkāpumus, piemēram, izskatot lietu bez A. A. Bērziņa klātbūtnes, jautājumu izskatīja tiesa, kurai to darīt nebija tiesību, tiesas sēdē piedalījās valsts nodrošināts advokāts, no kura A. A. Bērziņš bija atteicies, turklāt advokāts pauda viedokli, kas bija pretējs viņa aizstāvamā interesēm. Tā kā Augstākā tiesa, var teikt, visus dokumentus atsūtīja atpakaļ, advokāts vērsās Latvijā augstākajā tiesu varas institūcijā Satversmes tiesā ar lūgumu apturēt šo lietu.
Advokāts norāda, ka «Bērziņš nav noziedznieks. Bērziņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kurš ir juridiski piņķerīgās situācijas ķīlnieks. Bērziņš ir Latvijas tiesvedības sistēmas upuris, jo tikai formālu ieganstu dēļ tagad atrodas apcietinājumā Čehijā (..), nav atzīstams par sabiedrībai bīstamu personību, kurai būtu jāatņem brīvība.»
***
Uzziņai
Eiropas Padomes konvencija par izdošanu nosaka:
izdošana nav pieļaujama, ja lūguma saņēmēja puse nodarījumu, sakarā ar kuru izdots lūgums, uzskata par politisku nodarījumu vai arī par tādu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu; ja lūguma saņēmējai pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka lūgums par izdošanu, kas attiecas uz parastu kriminālnodarījumu, ir saistīts ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai sodīt personu sakarā ar tās rasi, reliģisko piederību, tautību vai politiskajiem uzskatiem vai arī ka attiecīgās personas tiesības var tikt pārkāptas iepriekšminēto iemeslu dēļ.