Vecās riepas pārpludinājušas Latviju - šis jautājums samilzis līdz skandālam

Datu bāze, kurā tiek uzskaitīti Latvijā radītie atkritumi, liecina, ka nolietoto autoriepu apsaimniekošanā valda pilnīgs haoss un arī pati uzskaite, visticamāk, ir tikai sastāvdaļa manipulācijām ar dabas resursu nodokļa atmaksu. Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola situāciju mainīt.

Shēma, kas padarījusi riepu kraušanu milzu kaudzēs par izdevīgu biznesu, saucas ražotāja atbildības sistēma. Videi kaitīgas preces tiek apliktas ar dabas resursu nodokli, un riepām nodokļa likme ir 660 eiro par tonnu. Vidēji par vienu vieglās automašīnas riepu nodoklī jāsamaksā 6,6 eiro. Taču ir veids, kā no šī maksājuma uzņēmējs var atbrīvoties, proti, noslēgt līgumu ar nolietoto riepu apsaimniekotāju.

Atļauja pārkāpējam

Piemēram, EKO Osta tonnu riepu pieņem par 70 eiro. Dispečere gan vēsta, ka līdz septembra vidum riepu pieņemšana pārtraukta. Taču principā par tonnu riepu uzņēmējs var ietaupīt 590 eiro, kas ir vairāk nekā viena jauna riepu komplekta cena. Un tā vairs arī nav viņa atbildība, kur tās riepas patiesībā tiek nogrūstas. Skandāls ar SIA Riepu bloki krāvumiem ir pierādījums tam, ka patiesībā pārstrāde notiek minimālos apjomos un viss riepu apsaimniekošanas bizness balstās uz valsts radīto nodokļa atbrīvošanas shēmu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Rīgā, Čiekurkalnā, šis uzņēmums nelikumīgi izveidojis divas milzīgas riepu krautuves: uzkrāts ap trim tūkstošiem tonnu. Zīmīgi, ka līgums, kas Riepu blokiem ļauj darboties kā riepu apsaimniekošanas sistēmai, noslēgts tikai 15. jūnijā, savukārt pirmais Valsts vides dienesta brīdinājums par pārsniegto uzglabāšanas daudzumu izteikts 3. jūlijā. Ir pilnīgi neiespējami, ka šāds daudzums sakrāts pāris nedēļās. Piemēram, pērn Latvijā visa gada garumā sakrāta 3751 tonna nolietotu riepu.

Statistikas blēņas

Uzņēmumu iesniegtos atkritumu apsaimniekošanas pārskatus un publiskās atskaites apkopo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ticamība šai statistikai gan ir zema, jo skaitļi pa gadiem pārāk krasi atšķiras. 2015. gadā Latvijā radītas tikai 597 tonnas riepu, toties 7056 tonnas nolietotu riepu importētas. Šogad tikai 40 tonnu. Pērn savukārt uzrādītas milzīgas pārstrādes jaudas - 3770 tonnu. Kopējais nolietoto riepu daudzums pērn valstī samazinājies par 1110 tonnām, bet 2015. gadā tas audzis par 5239 tonnām. Galu galā šie skaitļi pilnīgi neatbilst VARAM sniegtajai informācijai, ka riepu uzkrāšanās konstatēta pagājušā gada otrajā pusē. Vismaz statistikas lietotājiem šo faktu vajadzēja pamanīt jau 2014. gadā. Bet, protams, labāk vēlu nekā nekad. Pirmām kārtām VARAM sola tikt galā ar bīstamajiem riepu krāvumiem Čiekurkalnā. (Bīstamiem tāpēc, ka aizdegšanās gadījumā visa galvaspilsēta tiktu ietīta indīgā mākonī.) Ja uzņēmums nekavējoties nerīkosies, tad to jau šonedēļ izslēgs no ražotāja atbildības sistēmas, proti, neļaus citus uzņēmumus atbrīvot no nodokļa maksājuma, un uzkrāto riepu apsaimniekošanu pārņems valsts.

Nav kur dedzināt

No ražotāja atbildības sistēmu piemērošanas nolietoto riepu apsaimniekošanā ministrija nākamgad plāno atteikties pavisam. Tātad riepu kraušana kaudzē ar kāda kaktu kantora starpniecību vairs neatbrīvos no dabas resursu nodokļa. Cits jautājums, vai tāpēc riepas vairs nemētāsies pa krūmiem un plačiem. Ministrija pati atzīst, ka ik gadu Latvijas tirgū nonāk aptuveni 20 tūkstoši tonnu riepu, kas tiek apsaimniekotas ražotāju atbildības sistēmās. Tomēr nolietoto riepu pārstrāde un reģenerācija nenotiek pietiekamā apjomā, tāpēc riepas uzkrājas savākšanas laukumos.

Teorētiski no riepām var taisīt sporta paklājus, izmantot gumiju ceļu būvē, pirolīzes procesā iegūt eļļu un gāzi. Tomēr efektīvākais pārstrādes veids ir sadedzināšana, iegūstot siltumu un elektroenerģiju. Valsts vides dienesta Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis atzīst, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīca patiešām atrisinātu daudzas mūsu atkritumu saimniecības problēmas, tajā skaitā likvidētu riepu kalnus. Taču tādas būvēšanai nepieciešams politisks lēmums. Pastāvētu arī risks kļūt par atkritumu pārstrādātāju lielvalsti, ko nez vai gribam. Lai gan oficiālā statistika liecina, ka jau pašlaik importējam un bez visām pārstrādes iespējām. Oficiāli 2016. gadā Latvijā ievestas 7129 tonnas bīstamo atkritumu un 301 745 tonnas parasto.