Piedaloties šodienas konferences "1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti" atklāšanā Latvijas Universitātē Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja sabiedrību nekavēties pagātnes analīzē, bet vairāk piedalīties politiskajās norisēs.
Zatlers teica, ka aizvadītajos 20 gados paveikts daudz, jo iegūta valsts neatkarība, panākta pievienošanās Ziemeļatlantijas Aliansei, Eiropas Savienībai un dažādām starptautiskām institūcijām. Latvijā relatīvi īsā laika posmā notikusi pāreja no totalitārās padomju sistēmas uz Rietumu tipa demokrātiju, atjaunots privātīpašums un funkcionējoša tirgus ekonomika, nostiprinātas latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas, realizēta mazākumtautību kultūras autonomija.
Vienlaikus, norādīja Zatlers, nevar neredzēt arī straujās attīstības ēnas puses - mantisko nevienlīdzību, emigrāciju, neuzticības pieaugumu starp varu un tautu, kuru vēl vairāk palielinot pastāvīgas aizdomas, ka politiskos un reizēm arī tiesiskos procesus Latvijā virza atsevišķu cilvēku ekonomiskās intereses.
Piesaucot Bībeles stāstu par Mozu, kurš 40 gadus vedis tautu pa tuksnesi, lai atbrīvotu to no "zelta teļa pielūgšanas" un pievērstu īstenām vērtībām, prezidents aicināja par atskaites punktu izvēlēties tālāku nākotni un pārdomāt, kā Latvija izskatīsies 40 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.
"Vēlēšanu gads ir ļoti piemērots laiks, kad sabiedrībai ir lieliska iespēja pieprasīt konkrētus risinājumus ilgtermiņa uzstādījumiem no politiskajām partijām, kas gatavojas startēt vēlēšanās," teica prezidents. Viņš ieskicēja lielākos jautājumus nākamajiem 20 gadiem, uz kuriem atbildes būtu jāsniedz politisko partiju priekšvēlēšanu piedāvājumiem.
Pirmkārt, jānostiprina valsts pamati, noregulējot negatīvos demogrāfiskos procesus un veicot fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā. Otrkārt, jāiemācās efektīvi saimniekot, ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikas nākotnei pēc 20 gadiem jābūt ilgtspējīgai un jābalstās nevis uz aizņemtas naudas un importa patēriņu, bet uz spēju pašai nodrošināt nozīmīgu eksporta apjomu. "Neattaisnojās cerības, kas tika liktas uz finanšu ekonomikas attīstību. Mums būs jāpievēršas reālajai, tas ir, ražošanas un pakalpojumu ekonomikai, taču nevis tradicionālā - 20.gadsimta izpratnē, bet gan energoefektivitātes un jaunrades augsto standartu virzienā," sacīja Zatlers.
Kā trešo būtiskāko uzdevumu nākotnei prezidents minēja spēju saprātīgi pārvaldīt valsti. 'Vispirms - visām institūcijām jāstrādā efektīvāk un jāpanāk, lai cilvēki izjūt viņu darba un lēmumu pozitīvās sekas. No otras puses Latvijas iedzīvotājiem - tautai - daudz aktīvāk jāpiedalās savas valsts pārvaldē. Tās ir ne tikai tautas iespējas un tiesības, bet arī pienākums, kas jāuzņemas pilsoniski izglītotam indivīdam, saņemot valsts atbalstu un mudinājumu pilsoniskai rīcībai," norādīja prezidents.
Definējot jēdzienu, kas ir Latvijas mērķis, prezidents norādīja, ka tā ir "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta".
Kā ziņots, šodien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek starptautiska zinātniskā konference "1990.gada 4.maija Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kuras gaitā dažādu paaudžu un dažādu jomu referenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas analizē notikumus, kas risinājās pirms 20 gadiem, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība.
Referenti aplūkos 20.gadsimta 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā notiekošo tiesisko, saimniecisko un politisko pārmaiņu būtību, to ietekmi uz Latvijas turpmāko attīstību, kā arī iespējamās alternatīvas, izvēloties Latvijas neatkarības atjaunošanas parlamentāro ceļu.
Liela uzmanība tiks pievērsta arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas notikumu starptautiskajam kontekstam. Tiks analizēta lielvalstu attieksme pret Baltijas valstu neatkarību un atjaunotās Latvijas Republikas pirmās ārpolitiskās koncepcijas, kā arī apkopoti līdzšinējo pētījumu rezultāti.
Konferences organizēšanā kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām iesaistīta arī Latvijas Universitāte.