Latvijā turpinās stabils dzimstības sarukums
1869 reģistrēto jaundzimušo skaits jūlijā apliecina ļoti stabilu dzimstības sarukumu Latvijā.
Jūlija dati rāda -82 jaundzimušos pret pagājušā gada jūliju un -212 jaundzimušos - pret 2015. gada jūliju. It kā mierinājumam varētu teikt, ka -82 ir pat uzlabojums, salīdzinot ar -197 jūnijā, taču, no otras puses, katrs nākamais mēnesis liecina aizvien skaļāk, ka dzimstības sarukums vienā mēnesī nav rezultāts dažādām nejaušībām un sakritībām, kas citos mēnešos pašas no sevis sastāsies dzimstībai labvēlīgā secībā. Tūlīt būs pagājis gads, kopš katrs nākamais mēnesis devis mazāk jaundzimušo, nekā tas pats laika periods gadu iepriekš.
Nepārprotams pavērsiens no dzimstības pieauguma, kas turpinājās vēl 2016. gada pirmajā pusē, uz sarukumu parādījās 2016. gada septembrī. Būtu bijusi pārmērība celt traci par pagājušā gada augustu ar 1950 jaundzimušajiem tāpēc, ka 2015. gada augustā bijuši 1952 jaundzimušie. Protams, -2 jaundzimušo skaitā vēl varēja norakstīt uz nejaušībām vai pat apsveikt kā dzimstības intensitātes kāpumu, jo Latvijā taču samazinās sieviešu skaits tādā vecumā, kas labvēlīgs bērnu dzemdēšanai. Tomēr kopš pērnā septembra dzimstības kritums kļuva daudz straujāks, nekā to noteiktu tikai izmaiņas Latvijas sieviešu un, kaut mazākā mērā, arī vīriešu vecuma struktūrā. Pērnais septembris parādīja to, ko vairāki simti gados samērā jaunu cilvēku bija izlēmuši tā pašā gada janvārī un februārī, proti, bērna dzimšana viņiem nav iespējama vai vajadzīga u.tml. Šis lēmums tiek paturēts spēkā mēnesi pēc mēneša. Šā gada jūnija -197 jaundzimušo gadījumā izrādās, ka gandrīz četri simti Latvijas iedzīvotāju, kuriem atbilstoši šeit pieņemtajiem uzvedības stereotipiem vajadzēja kļūt par mātēm un tēviem, tagad krāj vai iegulda naudu un spēkus kaut kādās citās darbībās. Iespējams, ka šīs darbības atklāsies līdz ar datiem par migrāciju kopumā un emigrāciju jo sevišķi.
2015. gada pirmajos mēnešos notikušās izmaiņas Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā grūti saistīt ar ko citu, kā vien ar tagadējās valdības izveidošanos. Dzimstības līknes stabilā lejupeja apliecina valdības darbošanos atbilstoši tām cerībām vai bezcerībai, ar kādu sabiedrība uzņēma Māra Kučinska vadīto valdību. Ar to nav teikts, ka valdība ir dzimstības sarukuma cēlonis. Ticamāk, dzimstības sarukumam un Laimdotas Straujumas valdības izjukšanai ir kopējs cēlonis vai cēloņi. Vecās valdības locekļu reakcija uz to arī bija sava veida migrācija - pamatā vienu un to pašu cilvēku pārsēšanās citos ministru krēslos.
Dzimstības sarukuma gada jubilejai pieskaņošot Demogrāfiskās lietu padomes sēdi. Šo institūciju M. Kučinskis pārņēmis mantojumā no Valda Dombrovska. Tagadējās valdības veidojums ir Demogrāfisko lietu centrs, kas 7. septembrī ierosināšot padomei izskatīt pasākumus dzimstības veicināšanai. M. Kučinska laikā tā sanākusi vienu reizi pagājuša gada 21. jūnijā un uzklausījusi Demogrāfisko lietu centra informāciju, ka dzimstība Latvijā turpinās, pēckrīzes gados sācies pieaugums, tāpēc valdībai nekas īpašs nav jādara. Sēdes protokollēmumā tad ierakstīja «kā prioritāri īstenojamu noteikt pētījumu» un «nākamajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē izskatīt jautājumu par mācību priekšmeta Drošumspēja saturu».
Tagad Drošumspēju izspiedusi programma Māras solis, kas vismaz pēc nosaukuma pazīstama kopš 2015. gada. Tās virzītājs ir Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš tādējādi spējis pats sevi aizvirzīt līdz Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Demogrāfisko lietu centra vadītāja amatiem. Viņa atrašanās šajos amatos sakrīt ar ļoti bēdīgiem dzimstības rādītājiem valstī. Varbūt tāpēc viņš pats par demogrāfiju publiski runā daudz mazāk nekā par nodokļu likmēm alum. Demogrāfisko lietu centra darbiniece Dace Valte-Rancāne viņa vietā apgalvo, ka centra ziņojums Demogrāfisko lietu padomei, bet faktiski valdībai, esot gatavs. Tajā esot uzskaitīti pasākumi, kas «palīdzētu atveseļoties Latvijas sabiedrībai un stiprinātu ģimenes vērtības un labvēlīgu, ģimenisku vidi, akcentējot bērna un dzīvības vērtību». Nekas netraucētu valsts iestādes nodoties šādiem pasākumiem pat tad, ja Latvijā vairs nepiedzimtu vispār neviens bērns.