Latvijas Galvassāpju biedrības lūgumi vismaz daļēji kompensēt migrēnas medikamentus palikuši bez atsaucības. Migrēna nav nāvējoša saslimšana – šāda atbilde parasti tiek sagaidīta. «Tādā veidā valsts zaudē ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī darbspējīgus Latvijas iedzīvotājus,» Neatkarīgajai saka Galvassāpju biedrības vadītāja neiroloģe Aija Freimane.
Epidemioloģisku pētījumu par migrēnas izplatību Latvijā nav, taču ārsti uzskata, ka situācija ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs kopumā, proti, 16 - 18 procentiem iedzīvotāju ir migrēna, arī aptuveni pieciem līdz 12 procentiem bērnu. Aptaujas liecina, ka dažādas galvassāpes ir 70 procentiem iedzīvotāju. Latvijas Galvassāpju biedrības un veselības centra Vivendi Galvassāpju centra organizētajā konferencē par migrēnu eksperti norādīja, ka migrēna ir trešais slimības nespēju izraisošais iemesls darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Migrēna bieži netiek diagnosticēta, Latvijā gandrīz puse - 48 procenti - pacientu sadzīvo ar galvassāpēm trīs līdz desmit gadus un tikai tad dodas pie sāpju ārsta.
Migrēnu neatpazīst
Galvassāpju centra vadītāja neiroloģe, sāpju ārste Daina Jēgere norāda, ka galvassāpes ir visaptverošas, darba nespēju izraisošas un lielā mērā ārstējamas, bet nepietiekami atzītas un diagnosticētas. «Migrēnas izraisītāji nav līdz galam izpētīti, taču tā ir saslimšana, kas ļoti būtiski ietekmē visas civlēka dzīves norises. Tā ir savdabīga saslimšana, jo nereti no ārpuses citiem līdzcilvēkiem nav pamanāma, bet kritiskā brīdī var pilnībā izslēgt no dzīves, un tas rada neizpratni citos,» stāsta D. Jēgere. «Lielākā daļa pacientu ir darbspējas vecumā, un migrēna ļoti būtiski iespaido darba dzīvi, karjeru. Ja migrēnas lēkmes ir trīs reizes mēnesī un ilgst divas trīs dienas, tad cilvēks desmir dienas mēnesī ir praktiski darba nespējīgs.» Latvijā bieži migrēna netiek atpazīta un cilvēki nevēršas vai vēršas pie ārsta novēloti. Hroniskas galvassāpes, tostarp migrēna, tiek ārstēta ar pretsāpju līdzekļiem, kas nedod rezultātu, gluži pretēji.
Ar sāpēm gaida gadus
«Ja pacients palīdzību nemeklē un nekontrolēti lieto pretsāpju medikamentus, migrēna neuzlabojas, bet gan kļūst hroniska, kas situāciju padara vēl sarežģītāku,» saka neirologe A. Freimane. Pētījumi liecina, ka vidējais migrēnas simptomu ilgums Eiropā pirms pirmā ārsta apmeklējuma ir 72,5 mēneši (no 0 līdz 636 mēnešiem), visilgākais laiks no brīža, kad parādījās migrēnas simptomi, līdz pirmajam ārsta apmeklējumam Latvijā ir vidēji 81,8 mēneši, tātad vairāk nekā seši gadi. Latvijā tikai nedaudz vairāk par 10 procentiem galvassāpju pacientu nonākuši galvassāpju konsultāciju kabinetā pirmo divu gadu laikā pēc sūdzību parādīšanās.
Kā pacientam nonākt pie ārsta un saņemt atbilstošu ārstēšanu? Galvassāpju centra vadītāja D. Jēgere stāsta, ka pirmais solis ir vērsties pie ģimenes ārsta, tāpēc svarīgi, lai ģimenes ārsts atpazītu migrēnas simptomus. Ja galvassāpes nepadodas ārstēšanai, ir jādodas pie algologa jeb sāpju ārsta, taču diemžēl, kā atzīst D. Jēgere, valsts šo speciālistu konsultācijas apmaksā ļoti nelielā skaitā. Migrēnas diagnozi nosaka pēc raksturīgiem simptomiem un to atbilstības migrēnas kritērijiem, kurus ārsts noskaidro sarunas laikā ar pacientu. Ārste uzsver, ka nav izmeklējuma, kas apstiprinātu vai izslēgtu migrēnas diagnozi.
Zāles nekompensē
Bēdīga ir arī situācija ar migrēnas medikamentu kompensāciju no valsts budžeta, proti, tos nekompensē nekādā apmērā. «Taču ar migrēnu slimo visas sociālās grupas - gan nabadzīgie, gan bagātie, un diemžēl šajā situācijā bagātais var atļauties nopirkt migrēnas zāles,» atzīst D. Jēgere. Latvijas Galvassāpju biedrība katru gadu Veselības ministrijā iesniedz lūgumu kompensēt migrēnas kupēšanas medikamentus, taču lūgumi arvien palikuši bez atbildes. Vienas specifiskas migrēnas zāļu tabletes cena ir 4,50 eiro. Biedrība uzskata, ka Latvijā vajadzētu iet zelta vidusceļu un kompensēt pacientiem ierobežotu skaitu šo medikamentu, lai neveidotos medikamentu atkarība, kā tas ir dažās citās valstīs. Taču nekompensēt neko - tā ir tuvredzība. «Tie ir ļoti lieli izdevumi valstij, ja tā vietā, lai lietotu zāles, pacients kritiskā brīdī sauc ātro palīdzību, kas viņu aizved uz neatliekamās medicīniskās palīdzības centru slimnīcā, kur nereti smago galvassāpju dēļ tiek veikti dārgi izmeklējumi,» situāciju raksturo A. Freimane. Veselības centra Vivendi vadītāja Agita Lazdiņa aicina arī padomāt, cik lielas ir netiešās migrēnas izmaksas, ja cilvēks nevar strādāt darbnespējas dēļ. «Aicinātu domāt mērķtiecīgi un, lemjot par kompensāciju zālēm un speciālistu pieejamību, ņemt vērā visus ar migrēnu saistītos izdevumus,» saka A. Lazdiņa.
UZZIŅAI
Migrēna
Visbiežāk sastopamās galvassāpes ir saspringuma tipa galvassāpes, bet vissmagāk izpaužas migrēna. Aptuveni trešdaļai pieaugušo migrēnas lēkme sākas ar vizuālu auru (neskaidra, traucēta redze, uzzibsnījumi, krāsaini plankumi), un turpinās ar trauksmi, sliktu dūšu, vemšanu un paaugstinātu jutību uz gaismu
Aptuveni 50 procenti galvassāpju pacientu izlīdzas ar pašārstēšanos un nav vērsušies pēc palīdzības pie ārsta
Visilgākais laiks no brīža, kad parādījās migrēnas simptomi, līdz pirmajam ārsta apmeklējumam Latvijā ir vidēji 81,8 mēneši, tas ir vairāk nekā seši gadi
Migrēna nav tikai stipras galvassāpes, bet to pavada dažādi mokoši simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums, nespēks, pastiprināta jutība pret trokšņiem, gaismu, smaržām. Hroniskai migrēnai raksturīgas galvassāpes ir trīs vai vairāk mēnešu ar vismaz 15 galvassāpju dienām mēnesī
70 procentos gadījumu migrēnas lēkmēm atrod ģenētisku saikni
Finansiālie zaudējumi sabiedrībā darba nespējas dēļ ir iespaidīgi - daudz ievērojamāki nekā galvassāpju ārstēšanas izdevumi jebkurā no ES valstīm. Ir aprēķināts, ka viena migrēnas pacienta tiešie ārstēšanas izdevumi ir 1200 eiro gadā, bet netiešie izdevumi, kurus rada darba nespēja, ir desmit reizes lielāki
Avots: Latvijas Galvassāpju biedrība