Krievijas ietekmes aģenti Latvijā sāk izmantot jaunu maigās varas metodi. Viņi piesaka pretrunīgi vērtējamu pieminekļu būvniecību, veicina to pavadošu informatīvo karu un plašu atspoguļojumu Krievijas medijos. Pirmais būšot piemineklis sarkanajiem partizāniem, arī Vasilijam Kononovam, ko tiesa ir pasludinājusi par kara noziedznieku.
Visticamāk, nekādi pieminekļi Kremļa iepriecināšanai Latvijā būvēti netiks, taču varas iestādēm un pašvaldībām būs jāatrod tiesisks veids, kā nepieļaut tādu tapšanu, un arī jāsagatavojas jauniem pavērsienam informatīvajā karā.
«Krievu pasaules» metode
Izdevumam Izvestija jauno metodi skaidrojis Krievijas ietekmes aģents Latvijā Aleksandrs Gapoņenko: «Šādu pieminekļu izveidošana ir viens no svarīgākajiem instrumentiem «Krievu pasaules» sociālās kopības formēšanai. Tāpēc šādu projektu realizācija ir nepieciešama. Es, piemēram, piedāvāju uzstādīt pieminekli Latvijā bojā gājušajiem bērniem, kurus nogalināja koncentrācijas nometnēs vai nacistu ārstu eksperimentu rezultātā. Jo bojā gāja aptuveni 10 tūkstoši bērnu! Tāds piemineklis perspektīvā var parādīties Rīgā.»
Skaidrs, ka Rīgas domes pieminekļu padomei būs krietni jāpaprāto, ar kādiem argumentiem Gapoņenko priekšlikumu noraidīt, lai pēc tam krievu medijos neparādītos pārmetumi par nacistu ārstu aizstāvēšanu. Tieši pašvaldība ir tā institūcija, kas var ietekmēt pieminekļu būvēšanu vai nebūvēšanu un lemt, vai tās teritorijā tāds nepieciešams. Taču nav īsti skaidrs, kas notiek, ja zeme, uz kuras pretvalstiskos nolūkos plānots uzstādīt objektu, ir privāta. Speciāla regulējuma šajā jautājumā nav, problēma jauna. Kultūras ministrijas eksperts, arhitekts Jānis Dripe skaidro, ka attiecībā uz pilsētu vēsturiskajiem centriem ietekme ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Savukārt pārējā teritorijā tās publiskajā daļā galavārds pieder pašvaldībai. Ja nu kādā pašvaldībā šāda provokācija izdotos un tiktu pieņemts Krievijas interesēm labvēlīgs lēmums, iejaukties varētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ja ar to nepietiktu, vēl jau ir arī tiesa. «Skaidrs, ka vienu otru pārsteigumu mums atsūtīs, tam jābūt gataviem. Šī izskatās rūpīgi plānota akcija,» secina Jānis Dripe.
Gaidāms provokāciju birums
Jauno pieeju Krievijas maigās varas izplatīšanā publiski pieteicis vēl viens prokremlisks aktīvists. Kā vēsta Krievijas ziņu aģentūra TASS: «Apvienības pret nacismu vadītājs Jānis Kuzins paziņojis par fonda izveidošanu. Tas nodarbosies ar padomju pieminekļu, memoriālu un karavīru masu apbedījumu aizsardzību un veidos jaunus monumentus.» Pirmais būšot piemineklis visiem sarkanajiem partizāniem, kuri karojuši Padomju Savienības pusē. «Viņu vidū Vasilijs Kononovs, Vilis Samsons, Otomārs Oškalns un daudzi citi. Ja Latvijas varas iestādes un NATO slavina mežabrāļus un latviešu leģionārus Waffen-SS, tad jāatceras arī par sarkanajiem padomju partizāniem, kuri cīnījās pret nacismu valsts teritorijā,» skaidro Kuzins.
Ne Hitleram, ne Staļinam
Neraugoties uz to, ka Rīgas domē vairākums pieder Saskaņas centram - partijai, kurai ir līgums ar Krievijas valdošo partiju, ir tikpat kā neiespējami, ka galvaspilsētā varētu tapt kara noziedzniekam veltīts piemineklis. Tas būtu starptautisks skandāls. Vasiliju Kononovu par tādu atzinušas tiesu instances Latvijā un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Viņa vadītā partizānu grupa 1944. gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja paša kaimiņus - deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot. Viņu starpā bija trīs sievietes, vienai tuvojās dzemdības.
Taču Latgalē joprojām ir cilvēki, kuru apziņā Kononovs ir varonis. Tāpēc nav brīnums, ka Kuzins ar savu «Krievu pasaules» provokāciju plāno vērsties arī pie Rēzeknes, Daugavpils, Zilupes un Kārsavas pašvaldībām.
Tomēr pat tad, ja vietējo deputātu galvās ienāktu doma palīdzēt Krievijai tās maigās varas izplatīšanā un informatīvajā karā pret pašu valsti, ir kāds likums, kas šādu rīcību padara nepieļaujamu - Latvijas Republikas Satversme. To Neatkarīgajai atgādina politiķis un aizsardzības jautājumu eksperts Veiko Spolītis. Valsts pamatlikuma preambulas trešā rindkopa skan šādi: «Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.»
Tas nozīmē, ka ne Hitleram, ne Staļinam pieminekļus celt nedrīkst, arī viņu padotajiem ne. Cits jautājums, ka Krieviju un tās aģentus Latvijas Satversme maz interesē.
