Elīnas Pupiņas māte izturēja līdz tiesāšanās beigām; tagad atdusas līdzās meitai
Vēl šā gada sākumā Aija, Mihails un Agnese Pupiņi turpināja tiesāties par morālās kompensācijas apmēru nogalinātās meitas un māsas lietā.
Elīna Pupiņa tika noslepkavota 2012. gada maijā, tiesa ilga vairākus gadus. Elīnas un Agneses mamma, sīciņā un augumā nelielā Aija Pupiņa, šķita, ar katru tiesas sēdi sarāvās vēl niecīgāka, kļuva gandrīz caurspīdīga. «Mums kā vecākiem jācīnās līdz galam, izmantojot visas iespējas. Nekāda nauda neatsvērs ciešanas vecākiem, kam nogalināts bērns,» gada sākumā sacīja Elīnas tētis. Elīnas mamma izturēja līdz tiesāšanās beigām, nu Mihails atzīst: «Aija aizgāja kā karavīrs, savā postenī, līdz pēdējam.»
Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis feisbukā ierakstījis atvadvārdus: «Šī gada 17. augustā pēkšņi un pāragri mūs atstāja bioloģe, bioloģijas popularizētāja, Dr. biol. Aija Pupiņa. Aija lieliski pazina mūsu abiniekus un rāpuļus un kopā ar savu dzīvesbiedru, Latgales Zoodārza direktoru Mihailu Pupiņu veltīja savu dzīvi Latvijas apdraudēto sugu izpētei. Cilvēks pēc būtības ir viens trausls organisms, sekas uz kuru noteikti atstāj ikviens dzīves satricinājums. Aija un Mihails ir pārcietuši daudz. Nu Aijas vairs nav starp mums. Turies, Mihail! Visdziļākā līdzjūtība Tev, jūsu radiem un visiem, kas pazina Aiju...»
Pateicoties herpetoloģei, bioloģijas doktorei Aijai Pupiņai, Latvijas reto abinieku un rāpuļu centrā vairojas sarkanvēdera ugunskrupji un Latvijas bruņrupuči, un mazie bruņrupucēni pirmo reizi izlaisti Latvijas dabā 2014. gadā. Viņa ir daudzu zinātnisku publikāciju autore.
Cik vien varēja, tik vecāki izdarīja savas mirušās meitas labā Latvijā. Tiesa beigusies, tālāka tiesvedība nav iespējama, bet Aija un Mihails, izmantojot savas profesionālās zināšanas, atklāti, drosmīgi un sevi nežēlojot runāja un stāstīja par izmeklēšanas gaitu, nepilnībām tajā, viņu aktivitāte pievērsa uzmanību, un vairs ne tikai vecāki vērsa uzmanību uz pārkāpumiem, kas pieļauti Elīnas slepkavības izmeklēšanā, bet arī sabiedriskas organizācijas. Ar viņiem sazinājās citi cilvēki, kuri līdzīgā veidā centušies panākt lietas pārskatīšanu.
Aija Pupiņa, būdama bioloģe, sarunās ar Neatkarīgo un arī tiesā allaž uzsvēra profesionālo pieeju, veicot gandrīz vai pati savu izmeklēšanu kopā ar vīru. Protams, bija arī emocijas, pretējā gadījumā tas būtu ledus gabals, nevis cilvēks, bet arī savai ģimenei sāpīgas lietas Elīnas vecāki pirmām kārtām pamatoja ar argumentiem.
Neatkarīgā izsaka līdzjūtību Pupiņu ģimenei.