Mediķu arodbiedrība uzstāj, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikti ir jāparedz finansējuma pieaugums veselības aprūpei, skaidri nosakot papildus piešķiramo naudu katru gadu un finansējuma īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta. Nespējot skaidri šos jautājumus nodefinēt vienā likumā, sociālie partneri ar valdību apspriedīs iespēju rakstīt divus dažādus likumus.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības nozares apakšpadomes sēdē tika apspriesti jautājumi par finansējumu veselības nozarei un Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts. «Diskutējot par Veselības ministrijas sagatavoto Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, puses apsprieda iespējamu nepieciešamību finansējuma palielināšanas un veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmas noteikšanu atrunāt nevis vienā, bet divos likumprojektos,» stāsta Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Vienā no likumiem varētu būt noteikts finansējuma palielinājums veselības nozarei un medicīnas darbinieku atalgojuma pieaugums, savukārt otrs likums regulētu veselības apdrošināšanas sistēmu. Rezultātā tika panākta vienošanās virzīt šo jautājumu izskatīšanai nākamnedēļ Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Ierosmi rakstīt divus likumus izteikusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, lai paātrinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma izskatīšanas procesu, apstiprina mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Sarežģīta situācija ar šo likumprojektu radusies, jo vienā likumā, turklāt steidzamības kārtā plānots ierakstīt visu, kas attiecas gan uz veselības nozares finansēšanu, gan uz jauno veselības apdrošināšanas sistēmu. Ņemot vērā, ka neskaidro jautājumu ir ļoti daudz, nebūtu pieļaujama likumprojekta sasteigta izskatīšana. Arodbiedrība tāpēc piedāvā izstrādāt divus likumus, kur Veselības nozares finansēšanas likumā tiktu noteikti nozares finansēšanas avoti, finansējuma pieauguma temps un finansējuma apmērs medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai. Šādu noteikumu ierakstīšana likumā ir arodbiedrības prasība. V. Keris arī norāda, ka tieši šo likumu varētu pieņemt arī steidzamības kārtībā, atsaucoties uz valdības konceptuālajiem lēmumiem par papildu finansējumu veselībai, kā arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē lemto.
Savukārt otrs likumprojekts risinātu valsts veselības apdrošināšanas ieviešanas jautājumus, un tajā būtu jānosaka visi pamatprincipi, kā šāda sistēma darbotos. Pašlaik par šiem jautājumiem ir visai daudz neskaidrību. Līdz šim ir pieņemti atsevišķi lēmumi - jūnijā grozīts likums, lai nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei rastu no sociālajām iemaksām. Tāpat panākta vienošanās sasaistīt pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza saņemšanas tiesības ar sociālo iemaksu maksāšanas faktu.