NRA PĒTA, ar kādiem auto brauc VID inspektori
Valsts ieņēmumu dienesta pastiprinātā interese par autotirdzniecības biznesu un tā pienesumu Latvijas ēnu ekonomikā raisa atbildes interesi attiecībā uz paša dienesta autoparku un tā lietošanas praksi. Kopējais secinājums – greznas pārmērības VID autoparkā nav vērojamas, taču pietrūkst saimnieciskas viendabības.
Neatkarīgās rīcībā ir pilns VID struktūrvienību lietoto automašīnu saraksts - 285 pozīcijas. Kopējais iestādes darbinieku skaits ir ap četriem tūkstošiem, tātad vidēji uz 14 darbiniekiem ir viens auto. Taču prakse braukāt darba darīšanās ar privātām mašīnām VID netiek piekopta. Ne visiem vajag braukt regulāri, turklāt Rīgas robežās tiek izmantots arī apmaksāts sabiedriskais transports.
Divas trešdaļas autoparka pieder pašai iestādei, trešdaļa tiek nomāta. Autoparks ir liels un ļoti daudzveidīgs. Pārstāvēti teju visi iespējamie autoražotāji - Audi, Ford, Opel, Peugeot, Renault, Mercedes-Benz, Volkswagen, Hyndai. Kopumā vairāk nekā 50 dažādu marku un modeļu vecuma amplitūdā no 1992. gada līdz pat šī gada izlaidumam.
VID preses dienests norāda, ka «visi transportlīdzekļi, izņemot speciālā pielietojuma, atbilst Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra instrukcijā Nr. 12 Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība noteiktajām prasībām». Šajā instrukcijā ir noteiktas maksimālās cenas, par kādām valsts iestādes drīkst iegādāties mašīnas. Ministrijas padotības iestādes vadītājam tas ir 21 000 eiro bez PVN, darbiniekiem zemākos amatos 18 000 bez PVN. Nomas maksa mēnesī attiecīgi - 680 un 545 eiro bez PVN. Protams, nodoklis ir jāmaksā - vismaz nav dzirdēts, ka valsts iestādes tiktu iesaistītas PVN karuseļos. Tātad šīm summām vēl jāpieskaita 21%, un kopsumma aptuveni atbilst parastu vieglo automašīnu cenām nosacīti lētākajā tirgus galā. Priekšniekam mazliet smalkāka, padotajam - vienkāršāka, bet nekādas ārišķības par šo naudu nesanāk.
Tas labi redzams VID autoparkā. Neatkarīgā lūdza mašīnu sarakstu paanalizēt Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas vadītāju Uģi Vītolu. Viņa secinājums - šis ir izteikts darba mašīnu saraksts, nekādu pārmērību. Daudz ietilpīgu mašīnu, bulku vāģi nelielu kravu pārvadāšanai. Taču izbrīna milzīgā marku dažādība: «Teju visa autorūpniecība, izņemot žiguļus!» No apsaimniekošanas viedokļa ērtāk un izdevīgāk būtu uzturēt vairāk vienādu mašīnu - remontēt, apkopt, pirkt detaļas. Daļēji šī daudzveidība varētu būt skaidrojama ar mazajiem iepirkumiem. Autoparka saraksts rāda, ka gadu no gada VID pircis pa dažām mašīnām. Acīmredzot, kuras konkursā piedāvātas lētāk, tās arī ņēmuši. Taču arī vajadzības iestādei ir ļoti daudzveidīgas. Preses dienests vēsta, ka «galvenie VID dienesta transporta izmantošanas veidi ir operatīvo un izmeklēšanas pasākumu veikšana, muitas amatpersonu nogādāšana attiecīgajos muitas kontroles punktos (maiņu darbs), dažādu kontroles pasākumu veikšana visā Latvijas teritorijā, kinologu un darba suņu pārvietošana, dokumentu pārvietošana starp struktūrvienībām dažādās Latvijas pilsētās, darbinieku un dokumentu nogādāšana VID interešu aizstāvēšanai un dalībai tiesās, kreditoru sapulcēs vai VID pārstāvēšanai iestādēs/organizācijās, VID darbinieku ārvalstu komandējumi uz tuvējām valstīm, ārvalstu viesu transportēšana Latvijā».
Arī VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei sanāk doties darba darīšanās ārpus centrālā biroja, taču viens konkrēts auto viņai nav piesaistīts. Kurš brīvs, ar to brauc.