Bāliņa: Situācija, ka VID var pārtraukt uzņēmuma darbību bez tiesas sprieduma, ir satraucoša
Gan par patīkamiem, gan par satraucošiem notikumiem informācijas tehnoloģiju sfērā uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Signe Bāliņa.
- Informācijas tehnoloģiju nozare var dot ļoti, ļoti lielu pienesumu ekonomikā. Politiķi izsaka idejas, kā viņu valstīs attīstīt informācijas tehnoloģiju nozari, bet ne vienmēr saprot, ka, lai informācijas tehnoloģiju (IT) nozare strauji augtu, ir jāveic ļoti daudz priekšdarbu. Ikdienā ir nemitīgi jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. Nav tā, ka vienreiz izteiksi skaļu lozungu un tālāk viss notiks pats no sevis, un būs tikai ieguvumi.
- IT nozare tiešām var dot lielu pienesumu ekonomikai un nodokļu ienākumiem. 6% no visiem nodokļiem, kas Latvijā tiek iekasēti, rodas IT nozarē. IT nozare ir nozīmīga pievienotās vērtības radīšanā. Latvijas iekšzemes kopproduktā IT nozare ienes gandrīz piecus procentus. Tomēr nozares nozīme ir daudz lielāka, jo šodien bez IT nozares līdzdarbības un IT izmantošanas nav iedomājama nevienas citas nozares attīstība. IT ievērojami izmainīja gan finanšu sfēru, gan lauksaimniecisko ražošanu, gan izglītību u.c. nozares. Visur tiek izmantotas IT tehnoloģijas. Tāpēc nozares pienesumu ekonomikai var vērtēt gan tieši, gan netieši. Nozarē katru gadu ienāk daudz jaunu uzņēmumu. Nozare aug. Pagājušajā gadā IT nozarē strādājošo skaits jau pārsniedza 30 000 cilvēku. Pieaug gan uzņēmumu skaits, gan nozarē nodarbināto skaits. Tas ir tāpēc, ka radīt jaunu uzņēmumu, kas darbotos IT nozarē, nav īpaši sarežģīti. Ir nepieciešamas pāris gudras galvas, un vajag labu ideju, kuru ideālā gadījumā es notestēju Latvijā, lai pēc tam to varētu laist plašajā pasaulē. Kad par IT ideju domā, tad uzreiz ir jādomā, ka tā būs pasaules līmeņa ideja. Tikai Latvijai domāts risinājums vai jauns produkts var tikt izmantots tikai ļoti nelielā ekonomikā, IT nozarē uzreiz ir jādomā par risinājumiem, kurus var lietot globāli.
Šovasar valsts, IT nozares un LU pārstāvji apmeklēja Microsoft galveno mītni Sietlā, kur nozares uzņēmumi iepazīstināja Microsoft ekspertus ar savām vīzijām par nākotnes iespējām kopējai sadarbībai. Tā bija pirmā reize, kad uzņēmēji, valsts politikas veidotāji un arī Latvijas Universitātes pārstāvji vienojās par vienotu vīziju, kā mēs varētu attīstīt inovāciju sistēmu Latvijā, lai sakārtotu pārdošanas kanālu un varētu Latvijā radītus IT produkts piedāvāt visai pasaulei. Pagājušā gada decembrī tika parakstīts memorands starp LIKTA un VARAM, lai Latviju veidotu par valsti, kurā lēmumu pieņemšana balstās uz datiem. Sabiedrībai dati būtu pieejami, un tiktu radītas inovācijas, kas ir balstītos datiem.
Microsoft vadība noticēja Latvijai, ka mēs varam šādu projektu kopā realizēt. Pirmais solis būs redzams septembrī, kad Latvijas Universitātē tiks atvērts Microsoft inovāciju centrs. Nekur Ziemeļvalstīs vai Baltijas valstīs šāda inovāciju centra nav. Galvenā doma ir veidot vidi, kur var radīt inovatīvus risinājumus, kas orientēti uz citām nozarēm, kurā tiks veidotas IT platformas citām nozarēm. Mums jau ir bijušas veiksmīgas sarunas ar farmācijas nozari, ar mežsaimniecības, ar pārtikas tehnoloģijas nozarēm. Mēs varam radīt risinājumus, kas ir vajadzīgi visām nozarēm. Microsoft inovāciju centrā piesaistīs savus pētniekus, lai kopīgi ar mūsu pētniekiem radīt jaunas un labas idejas. Otrs Microsoft inovāciju centra uzdevums būs popularizēt IT nozari skolēniem, studentiem un jauniem cilvēkiem, lai viņi izvēlētos karjeru IT.
Vēl viena IT nozares lielā priekšrocība - nozare nevienam neļauj novecot. Ikvienam visu mūžu ir jāmācās, jo tehnoloģijas mainās un mēs neviens nezinām, kāda tehnoloģija būs dominējošā pēc pieciem gadiem.
Latvijas IT nozares lielāka problēma ir speciālistu trūkums. IT speciālistu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā - pie mums IT sektorā strādā tikai nedaudz vairāk par diviem procentiem no kopējā nodarbināto skaita, bet Somijā un Zviedrijā IT speciālistu īpatsvars ir vairāk nekā seši procenti no kopējā nodarbināto skaita. Savukārt atalgojums IT nozarē strādājošajiem ir viens no augstākajiem - uzreiz pēc finanšu sektora un gaisa satiksmes. Ja mēs spētu mainīt darbaspēka struktūru un IT nozarē strādātu lielāks nodarbināto īpatsvars, tas dotu pienesumu visai ekonomikai. Jautājums, kas varētu rasties, kāpēc nozarē nenāk pietiekams skaits jauniešu. Mēs esam sapratuši, ka problēma ir meklējama Latvijas izglītības sistēmā. Jau vairākus gadus sadarbībā ar Izglītības ministriju, sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un citām organizācijām mēs izstrādājam programmas, izstrādājam mācību materiālus, strādājam ar skolotājiem, lai bērniem jau no pirmās klases tiktu mācīta algoritmiska domāšana un datorikas pamati, lai, skolu beidzot, jauniešiem būtu elementāras programmēšanas prasmes, kuras noderēs pilnīgi jebkurā jomā, kur viņš pēc tam varētu strādāt. Tas ir ilgstošs process. Es ļoti ceru, kad tagad, kad tiks mainīta izglītības sistēma, pārejot uz kompetencēs balstītu skolas izglītību, stāvoklis uzlabosies.
- Manuprāt, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava pakļaut Latvijas izglītības sistēmu eksperimentiem, kuru sekas nav zināmas.
- Varu piekrist, ka tas ir lēciens nezināmajā, kura sekas būs redzamas pēc 10-20 gadiem. Mēs joprojām gaidām, kad būs pieejamas pirmās programmas. Jo ir bažas par to, kāds varētu izskatīties gala rezultāts. Bērnam ir jāiemācās ne tikai lasīt, rakstīt un rēķināt. Tā ir klasika. Taču, to papildinot, mūsdienās ir jāapgūst arī digitālās prasmes - kā mēs uztveram informāciju, kā mēs to saprotam. Digitālās prasmes jau ir viena no svarīgākajām mūsdienu prasmēm.
- Latvijai IT sfērā ir nozīmīgi panākumi. Internetbanku sfērā Latvija ir planētas priekšgalā. Daudzviet Rietumu pasaulē lielais bizness izmanto tikai internetbankas, bet vienkārši ļaudis pat Anglijā un ASV joprojām daudzviet lieto čekus. Latvija ir sasniegusi panākumus, ar ko varam lepoties.
- Latvijā ir uzņēmumi, kas specializējās finanšu tehnoloģijās un finanšu risinājumos, kas eksportē savus produktus citur pasaulē. Latvija internetbanku lietošanas ziņā ir pasaules līderos. Vairāk nekā 75% no Latvijas interneta lietotājiem izmanto internetbanku. Tas ir ļoti labs rādītājs, kurā mēs esam Eiropas priekšgalā. Latvijas internetbanku risinājumi ir lietotājiem draudzīgi, un tie visu laiku attīstās. Internetbanka bija viens no pirmajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, kuru cilvēki masveidā sāka izmantot. Latvijā bankas bija tās, kas popularizēja jaunās tehnoloģijas. Internetbankas noteica to standartu, kādam ir jāizskatās interneta pakalpojumam.
Tāpat mēs Latvijā esam aktīvi publisko epakalpojumu izmantošanā - vairāk nekā 38% no interneta lietotājiem tos izmanto. Jau ceturto gadu populārākais publiskais epakalpojumus ir dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, kam seko informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem.
IT nozares potenciālu labi raksturo arī nemitīgs pakalpojumu eksporta pieaugums katru gadu, kas liecina par to, ka Latvijas IT nozare globāli ir konkurētspējīga.
- Mēs runājam par pozitīvo, bet jebkurā brīdī Valsts ieņēmumu dienests var bloķēt jebkuru Latvijas interneta vietni. Vai tas nav jāuztver kā signāls, lai no Latvijas evakuētos visi inovatīvie biznesi?
- Pagājušā gada septembrī tika virzītas izmaiņas likumdošanā, kurās tika paredzētas tiesības VID bloķēt negodprātīgus digitālos veikalus un nelegālu pakalpojumu sniedzējus. Jau toreiz Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija kopā ar Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru vērsa uzmanību, ka piedāvātajās likumdošanas izmaiņās nav skaidri definēts, ko nozīmē sniegt informāciju. Ka būtu precīzi jānosaka, kas tad ir jāsniedz, kāda informācija. Mēs aicinājām diskutēt par šo problēmu ar nozari. Diemžēl likumprojekts bija iekļauts t.s. budžeta paketē un diskusijas par likumprojekta samērīgu ieviešanu nenotika. Šīs izmaiņas nodēvēja par cīņu pret ēnu ekonomiku. Kurš tad ir par ēnu ekonomiku? Neviens nav par. Tagad ir pagājis nepilns gads. Pretrunīga un dīvaina ir situācija, kurā, cīnoties ar ēnu ekonomiku, tiek pārtraukta legāla nodokļus maksājoša uzņēmuma darbība. Protams, ka uzņēmumi Latvijā un ES uz to skatās kā sava veida signālu, bažījoties par darbību nākotnē. Negribētos, ka tas tiek nodots tālāk kā negatīvs signāls investoriem, kuri gribētu investēt Latvijā un investēt IT nozarē.
- Manuprāt, ļaudis, kas strādā Valsts ieņēmumu dienestā, nesaprot, kādu informāciju vispār tehniski var uzskaitīt. Kad ikviens lasītājs ieliek anonīmu komentāru, tad vienīgais, kas ir fiksējams par šo ierakstu - tā saturs un IP numurs. Par bezmaksas sludinājumiem var nebūt nekādas citas informācijas.
- Ja mēs gribam valstī visu strikti regulēt, pilnīgi visu, tad vispirms būtu skaidri jādefinē, kas ir atļauts un kas ir aizliegts. Tad, piemēram, nosakām, ka ikvienam, ievietojot sludinājumu, ir jāidentificējas pilnībā. Un tad var leģitīmi pieprasīt visu informāciju.
Protams, ir jācīnās ar ēnu ekonomiku. Bet, manuprāt, ir pilnīgi citi veidi, kā to panākt. Kas traucē veikt kontrolpirkumus?
Tieši tāpēc IT nozare jau agrāk pauda satraukumu par azartspēļu lapu bloķēšanu. Mēs to uztvērām kā Pandoras lādi, kuru paverot būs precedents, bloķēt, bloķēt un bloķēt. Ja tiek veikta bloķēšana, tad ir principiāls jautājums, uz kādu dokumentu pamata tā tiek veikta. Kāds ir juridiskais ietvars? Tagad tiek runāts par ietekmi uz ēnu ekonomiku, bet netiek vērtēta VID pasākumu ietekme uz legālo biznesu, uz e biznesu, e komerciju.
- Ja mans epasta pakalpojumu sniedzējs kādu dienu nesniegs VID pieprasītu informāciju, tad viss: saiti VID bloķēs un es palikšu bez epasta adresēm, sarakstes un dokumentiem, kas epastā glabājas.
Absolūtā brīvība! Tiesības VID bloķēt jebko jebkurā brīdī, manuprāt, ir signāls Latvijas pilsoņiem jau laikus evakuēt pat privāto epastu no Latvijas jurisdikcijas.
- Savulaik likumprojektā ierakstītās normas bija vēl striktākas. Projektā bija paredzētas VID tiesības iegūt no jebkura Latvijas datu centra informāciju par uzņēmumu, ja vien VID būtu aizdomas par šī uzņēmumu negodprātību. Diskusiju rezultātā mēs panācām, ka tas netika ieviests. Šis likumprojekts arī bija iekļauts budžeta likumprojektu paketē. Ja šādu normu noteiktu, tas, visticamāk, nozīmētu visu Latvijas datu centru slēgšanu, jo, lai VID vērstos pie Amazon vai Google datu centriem, bez kriminālprocesa neiztiktu, jo globālie giganti citādi VID nekādus datus nesniegs. Ja ir kriminālprocess vai tiesas lēmums kriminālprocesa ietvaros, tad tas ir absolūts pamats informācijas pieprasījumam, bet darīt to uz aizdomu pamata… Turklāt nav arī viennozīmīgas skaidrības, ko nozīmē prasība nodot visus datus. Atdot visu klientu datu bāzi?
Situācija, ka Valsts ieņēmumu dienests var pārtraukt uzņēmuma darbību bez tiesas sprieduma, ir satraucoša. Ss.lv gadījumā tas notika tāpēc, ka uzņēmums nesniedza informāciju, jo VID nenoformulēja precīzi, kāda informācija un par ko ir jāsniedz.
- Ir tūkstošiem nodokļu nemaksātāju, kas nesamaksāja nodokļus, nodokļu parādi pārsniedz miljardiem eiro. Nekas! VID jūs neaiztiks! Turpiniet tādā pašā garā. Pilns ar krāpniekiem, shēmotājiem un kontrabandistiem. Turpiniet! Tādiem nekas netiks liegts. Bet ja kāds atteiksies ātri atdot visu klientu datu bāzi VID, tad še tev liegums veikt saimniecisko darbību! Un uz šī fona ekonomikas ministrs aicina ārvalstniekus investēt IT biznesā. Dibiniet startapus!
- Es papildināšu. VID ir pieejama informācija par visiem tiem uzņēmumiem, kas maksā minimālās algas. Ir virkne uzņēmumu, kas vispār nemaksā algas. Pastāv ēnu ekonomika. Kāpēc VID neliedz saimniecisko darbību šiem uzņēmumiem?
Tikko, kad tika lemts par jaunāko nodokļu reformu, diskusijām nebija nozīmes, jo gala rezultāts būtībā nozīmē, ka tie, kas maksāja nodokļus, maksās tos vēl lielākus, bet tie, kas neko nemaksāja, varēs turpināt nodokļus nemaksāt. Kad ieviesa solidaritātes nodokli, tad IT nozarē ironizēja, ka ar šo reformu visus, kas nodokļus maksā, piespieda solidarizēties ar tiem, kas nodokļus maksāt nevēlas. Tas manā uztverē ir tas satraucošākais. Tas pats stāsts ar progresīvo nodokli. Tas ir absolūti pieņemami ar vienu nosacījumu, ja valstī visi maksātu nodokļus, ja būtu normāla nodokļu maksāšanas kultūra. Nevienam nepatīk maksāt lielākus nodokļus, bet šādos apstākļos progresīvais ienākuma nodoklis ir pieņemams. Taču mēs zinām, ka liela daļa ekonomikas nodokļus nemaksā, un šādā situācijā progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, manuprāt, ir vēršanās pret tām nozarēm, tostarp IT nozari, kuras godīgi maksājušas nodokļus. Žēl to atzīt, bet tas ir sava veida solis pret IT nozari, pret finanšu un apdrošināšanas sektoru, pret lielajiem uzņēmumiem un pret ārvalstu uzņēmumiem. Tad ir jāuzdod jautājums, ko ar to vēlas panākt? Kādus uzņēmumus vēlas attīstīt Latvijā? Citas valstis cīnās par to, lai viņu zemē uzņēmumi vienkārši reģistrētos. Pašlaik valsts politika IT jomā par to neliecina. Tiek pārtraukta normāli strādājoša ekomercijas uzņēmuma darbība. Ja uzņēmumam bija kādas problēmas, būtu korekti vispirms norādīt, kas tiek darīts nepareizi, nevis vienā brīdī - klakt! - un uzņēmums slēgts. Turklāt atbilstoši likumdošanai - vai vispirms nebūtu jābūt tiesai?
- Satversmes 92. pants skan: «Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.»
Ja šīs tiesības neievēro, tad neviens nevar aizliegt pārreģistrēt uzņēmumu vai domēnu uz Igauniju, Maltu utt. Tiklīdz šāds solis sperts, uzņēmums ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Pietiek.com ir reģistrēts Islandē, un visas darbības ar šo domēnu Latvijas varas struktūrām jāveic pēc Islandes likumiem.
Vai VID un Finanšu ministrijas vadība vispār ir informēta, ka Latvija no 2004. gada ir ES dalībvalsts? VID šobrīd virza Latviju, lai visa ekomercija atrastu labāku vietu kādā citā Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valstī.
- Mēs izturamies tā, it kā Latvija būtu noslēgta sala okeāna vidū, no kuras nevar nedz aizbraukt, nedz iebraukt. Tā nav. Mēs esam Eiropas Savienībā. Mēs esam vienotajā globālajā tīmeklī un vienotajā Eiropas Savienības digitālajā tirgū. Eiropas Savienībā ir garantēta ne tikai ceļošanas brīvība, bet arī uzņēmējdarbības brīvība. Uzņēmumiem ir brīvība meklēt, kur ir labāki apstākļi, kur ir labāka jurisdikcija. Ar nožēlu jāteic, ka tas, kas notiek pašlaik, nenāk par labu Latvijai un tās tēlam.