Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), izvērtējot Rojas novada pašvaldības iesniegto informāciju par iedzīvotāju aptauju par Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada, secinājusi, ka minētie argumenti, kāpēc novads būtu jāsadala, neesot pārliecinoši, informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.
Publiskās apspriedes laikā Rojas novada dome veica sabiedrisko apspriešanu - iedzīvotāju anketēšanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanas variantiem, pakalpojumu pieejamību, iemesliem novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanai un priekšlikumiem novada darbības uzlabošanai. Sabiedriskajā apspriešanā no Rojas novada 6243 iedzīvotājiem piedalījās 913 iedzīvotāji, tai skaitā 862 no Mērsraga un tikai 51 no Rojas pagasta.
Anketēšanas rezultātā RAPLM secina, ka tikai neliels iedzīvotāju skaits ir paudis viedokli par sadalīšanu, turklāt, iespējams, Rojas novada dome ignorējusi iedzīvotāju viedokli, kuri aptaujā nepiedalījās, uzskatot, ka esošā administratīvā teritorija ir optimāla.
Nepārliecinoši, pēc RAPLM domām, ir iedzīvotāju argumenti, kas saistīti ar pakalpojumu saņemšanu un to kvalitāti. Piemēram, 357 iedzīvotāji apgalvo, ka ir apmierināti ar sniegtajiem pašvaldības pakalpojumiem, savukārt tikai 155 iedzīvotāju nav apmierināti.
Atbildot uz jautājumu par pakalpojumu pieejamību, tikai atsevišķi iedzīvotāji minējuši, ka nefunkcionē meliorācijas sistēmas, nepietiekama vides aizsardzība piejūras teritorijā, netiek novērsta kāpu izbraukāšana vai pašvaldības iestādēs netiek ievērots darba laiks. Atsevišķi iedzīvotāji anketā min, ka novada robežas grozīšanai piekrīt, jo "tā vēlas paši deputāti", tā ir "cīņa par varu".
Lai uzlabotu novada darbību, iedzīvotāji snieguši priekšlikumus pašvaldības darbības uzlabošanai. Piemēram, iedzīvotāji piedāvā deputātiem savlaicīgi sniegt atbildes uz iesniegumiem, iesaistīt iedzīvotājus novada darba plānošanā un pienākumu izpildē, kā arī efektivitātes palielināšanai samazināt algoto darbinieku skaitu. Tāpat iedzīvotāji piedāvā izdot biežāk Rojas novada avīzi par aktuālajiem pašvaldības darbiem, sakārtot novada infrastruktūru un izvietot vairāk atkritumu tvertnes.
Rojas novads 2008.gada 14.jūlijā izveidojās brīvprātīgi apvienošanās rezultātā un līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notika pērn, novada pašvaldības darbā problēmas netika konstatētas. Arī sūdzības no iedzīvotājiem par pašvaldības darbu un administratīvo teritoriju netika saņemtas.
Jau ziņots, ka lielākā daļa Rojas novada iedzīvotāju, kuri piedalījušies publiskajā apspriešanā, atbalstījuši Rojas novada administratīvās robežas grozīšanu. Par Rojas administratīvās teritorijas robežu grozīšanu kopumā nobalsojuši 882 iedzīvotāji, bet pret - 31 iedzīvotājs.
Pavisam aptaujā par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu piedalījušies 913 Rojas novada iedzīvotāji jeb 18,08% no kopējā vēlētāju skaita, aģentūru LETA informēja Aptaujas rezultātu apkopošanas un uzraudzības komisijas locekle Rasma Šamajeva. Mērsraga pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu balsojuši 856 iedzīvotāji, bet pret - seši iedzīvotāji. Savukārt Rojas pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu nobalsojuši 26 iedzīvotāji, bet pret balsojuši 25.
Mērsraga pagasta pārvaldē reģistrētas 862 iedzīvotāju anketas, bet Rojas pagastā - 51 anketa. Līdz ar to publiskajā apspriešanā piedalījušies 58,1% no Mērsraga pagasta vēlētājiem.
13.aprīlī Rojas novada domes ārkārtas sēdē deputāti ar 13 balsīm "par" un vienu balsi "pret" atbalstīja Mērsraga vēlmi atdalīties no Rojas novada, aģentūru LETA informēja Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds, piebilstot, ka gala lēmumu šajā jautājumā pieņems Saeima.
Kā LETA jau ziņoja, deputāti Ingrīda Circene (JL), Anna Seile (PS), Augusts Brigmanis (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS) un Andris Bērziņš (LPP/LC) ir iesnieguši grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Rojas novada sadalīšanu Mērsraga novadā un Rojas novadā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepriekš balsojot nolēma šo likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā nevirzīt.