Cīņām ap Stambulas konvenciju nākamais raunds

© F64 Photo Agency

Labklājības ministrija apņēmusies līdz septembrim iesniegt valdībā likumprojektu Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šī ir tā pati skandalozā Stambulas konvencija, kurā ieslēpts sociālā dzimuma koncepts.

Latvijas politiķi par konvenciju karsti debatēja jau pērn, bet pie kopsaucēja nenonāca. Tieslietu ministrija valdībai rekomendēja konvenciju neparakstīt. Tomēr tas tika izdarīts, tādējādi starptautiski apliecinot valsts vēlmi kļūt par konvencijas dalībvalsti. Labklājības ministrija skaidro, ka ar konvencijas parakstīšanu valsts vēl pilnībā neuzņemas saistības par konvencijas nosacījumu izpildi, taču tai ir jāatturas no darbībām, kas vērstas pret konvencijas objektu un mērķi. Valsts apņemas pildīt starptautiskajā līgumā noteiktos pienākumus tikai pēc tā ratifikācijas.

Un pašlaik procedūra ir sākta. Likumprojekts par Latvijas pievienošanos konvencijai izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Pēc izskatīšanas valdībā dokuments būs jāpieņem Saeimai, un tur gaidāma vēl lielāka plēšanās nekā pērn starp Tieslietu un Labklājības ministriju. Ne tāpēc, ka kādi politiķi atbalstītu vardarbību pret sievietēm. Latvija arī līdz šim apkarojusi vardarbību un diskrimināciju ar daudzu un dažādu normatīvo aktu starpniecību. Taču Stambulas konvencijā ietverti tādi aspekti, kam ar sieviešu pasargāšanu no varmācības šķietami maza saistība, un tie var nonākt pretrunā konservatīvai izpratnei par ģimenes jēgu un uzbūvi. Dokumentā tiek lietots tāds termins kā sociālais dzimums, un dzimuma identitāte nedrīkst būt par pamatu diskriminācijai. Cilvēki, kas ar savu dzimumu ir nemierā vai bauda netradicionālu seksuālo orientāciju, piesaukti arī konvenciju skaidrojošajā ziņojumā. Tas ir tikpat saistošs dokuments kā pati konvencija - līdzīgi kā mūsu likumiem tiek pievienota anotācija. Konvencijas dalībvalstīm jāgarantē īpaša aizsardzība neaizsargātām personām - veciem cilvēkiem, grūtniecēm, bērniem, personām ar garīgiem traucējumiem, kā arī gejiem, lesbietēm, biseksuāļiem, transpersonām un narkomāniem. Faktiski vienīgā sabiedrības grupa, par kuras aizsardzību konvencija neinteresējas, ir heteroseksuāli vīrieši.

Nacionālā apvienība, kuras vadītā Tieslietu ministrija konvencijai iebilst, uzskata, ka ratificēšana pavērs ceļu idejai par geju laulībām. Jo tad aizliegumu precēties diviem vīriem varēs traktēt kā diskrimināciju no valsts puses. Taču Labklājības ministriju vada Vienotība, un šī partija konvencijas ratifikāciju atbalsta. Kas notiks pēc ratifikācijas? Ministrijā skaidro, ka parasti starptautiskajiem dokumentiem ir noteikta uzraudzības procedūra, piemēram, valsts regulāri sagatavo ziņojumu par progresu, pildot konvencijas noteikto, un saņem rekomendācijas, kādiem jautājumiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību.

Domājams, Latvijai par uzmanības deficītu nebūtu jāsūdzas, jo konvencija paredz, ka dalībvalstis maksā savām sabiedriskajām organizācijām, kas palīdz īstenot attiecīgu politiku. Un geju interešu organizācijas Latvijā ir pietiekami ietekmīgas.

Tieslietu ministrija pašlaik gatavo jaunu skaidrojumu par Stambulas konvenciju un iemesliem, kāpēc Latvijai to nevajadzētu ratificēt. Pērn, kad dokumentu skatīja valdībā, arguments bija šāds:

«Atbilstoši juristu vērtējumam, Latvijai pat pievienojot Stambulas konvencijai vienpusēju deklarāciju ar atsauci uz Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, netiek novērstas visas bažas, ka, piemērojot konvenciju atbilstoši tās oficiālajai interpretācijai, netiks aizskartas Latvijas iedzīvotāju pamattiesības.».



Svarīgākais