Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar paziņojumu par Latvijā lielākā sludinājumu portāla ss.lv bloķēšanu apliecina, ka galvenais ienākumu avots valstij turpmāk būs kastroļu vai – atbilstoši sezonai – gaileņu un melleņu tirgotāji.
Ja portāls tiešām tiks nobloķēts, tas ļoti tieši aizskars simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju intereses. Tagad taču vairs nevar paspēt pāradresēt uz citiem sludinājumu portāliem vai citādiem saziņas veidiem ne jau piesaukto ogu un sēņu, ne 2017. gada būvdarbu sezonā nepieciešamo mantu pirkšanu un pārdošanu. Diez vai VID ir saņēmis mandātu no politiķiem, ka naudas daudzuma ziņā ļoti apšaubāmi ieguvumi valsts budžetam ir gūstami par tik daudzu cilvēku tracināšanas cenu. Līdz šodienai cilvēku sašutums cirkulē interneta vidē, no kuras visbiežāk nav izejas uz šo pašu cilvēku reālo uzvedību. Tomēr tas ar nosacījumu, ka šodien ss.lv vēl vajadzētu darboties un rīt publika varētu pat nepamanīt, ka ss.lv vietā apmeklē adresi ss.com. Cita situācija būs tad, ja cilvēki konstatēs, ka pārdevēju apmaksātie sludinājumi patiešām pazuduši un pircēji nevar atrast to, ko viņiem tieši tagad vajag.
VID darbošanās jēgu saprast grūti. Kad pagājušo ceturtdien VID nāca klajā ar paziņojumu par lēmumu sludinājumu portālu nobloķēt, tas tika pamatots ar apgalvojumu, ka ss.lv izmantojušie lietoto auto tirgotāji pamanījušies nesamaksāt valstij nodokļos pusmiljonu eiro. Konkrētais skaitlis izskatās pēc VID trafareta, ko VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule pirms dažiem mēnešiem jau izmantoja apgalvojumā, ka pusmiljonu eiro katru dienu nokrāpjot kases aparātu atmiņā ievadīto datu viltotāji. Kopš tā laika nav ne ziņas, ne miņas, ka VID kaut vienu konkrētu datu viltotāju būtu pieķēris un sodījis kaut vai ar saimnieciskās darbības apturēšanu. Tieši tāpat VID nevar uzrādīt pieķertos krāpniekus automobiļu tirdzniecībā, par kuriem it kā zina. Tepat arī jautājums, kāpēc auto tirdzniecībai VID neseko pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem. Uz šādiem jautājumiem VID uzprasījās, mēģinot radīt iespaidu, ka sludinājumu datu bāzēs meklēšot naudīgākus cilvēkus par ogu, kastroļu un pašadītu zeķu pārdevējiem.
Portāls ss.lv nenoliedz, ka tā rīcībā tiešām ir komerciāli svarīga informācija. Aģentūra LETA citē zīmolu ss.lv izmantojošo firmu Internet un SS līdzīpašnieku Juri Līni: «No uzņēmuma tiek prasīta informācija, kas satur komercnoslēpumu, kā arī dati par personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav nodokļu maksātāji Latvijā. Mēs daudzus gadus ikdienā sadarbojamies ar VID un policijas struktūrām, sniedzam informāciju, ja tiek iesniegti skaidri, konkrēti un pamatoti pieprasījumi. Mūsu juristi apšauba VID pieprasītās informācijas likumību, tajā skaitā datiem, kas saistīti ar komercnoslēpumu, un datiem ko sniegušas personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav Latvijas nodokļu maksātāji.» Strīds starp ss.lv un VID jau ir nonācis Administratīvajā tiesā, ko portāls traktē kā drošību, ka VID pieprasījums nebūs spēkā līdz tiesas galīgajam lēmumam. Daudzos citos gadījumos valsts iestādes un VID to skaitā samierinās, ka tiesu instanču galīgā sprieduma pasludināšana tiks novilcināta līdz bezgalībai. Šajā gadījumā VID gribētu, lai tiesāšanās notiek pēc portāla darbības apturēšanas. Ja tā, tad VID kļūst par ieinteresēto pusi novilcināt līdz 2030. vai, vēl labāk, 2050. gadam kaut vai tādu spriedumu, ka VID rīcība bijusi nelikumīga un Latvijas valstij jāmaksā kompensācija portāla saimniekiem un visiem, kuri cietuši no tā darbības pārtraukšanas.
VID atsaucas uz likuma Par nodokļiem un nodevām 15. panta 6. punktu, kas uzdod interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri izvietojuši sludinājumus attiecīgajā portālā. Strīds laikam ir par to, kā saprast vārdus «nodokļu maksātājs»: vai tas ir Latvijā reģistrētas saimnieciskas darbības veicējs, vai jebkurš cilvēks, kurš šeit veikalā nopircis vienu maizes gabalu un tādējādi jau kļuvis par maksātāju veselai buķetei nodokļu, kas iekļauti maizes cenā. Jautājums svarīgs un interesants, bet būtu labi, ja likumdevēji un juristi par to tiktu skaidrībā bez neērtību radīšanas Latvijas iedzīvotājiem.