Lai ierobežotu legionelozi dzīvojamās mājās, nebūtu lietderīgi katru ēku testēt un kontrolēt, uzskata institūta Bior mikrobioloģe Olga Valciņa. Pirmām kārtām tas ir dārgi. Bet ēkām ir nepieciešams individualizēts legionellu drošības plāns. Ekonomikas ministrija un Veselības ministrija gada sākumā uzsāktās sarunas par risinājumiem legionellas baktērijas ierobežošanai un izplatībai nav pametusi novērtā, risinājumi tiek meklēti un tiem jābūt racionāliem, izpildāmiem un precīzi definētiem.
Pretējā gadījumā situācija nemainīsies. Jāprecizē atbildība - nosacīti runājot, tagad tiek skaldīti mati par to, kurš caurules posms kam pieder, kuram ūdensvada caurules jātīra, jāremontē, jāmaina, jādezinficē un tamlīdzīgi. Pašlaik atbildība tiek stumdīta no viena pie otra, rezultātā neviens nekad nav vainīgs, un arī vainas jēdziens šajā kontekstā ir nosacīts jēdziens.
Bior jau pirms vairākiem mēnešiem izplatīja informāciju, ka apmēram puse daudzdzīvokļu ēku ūdensapgādes sistēmas ir inficētas ar legionellām. O. Valciņa Neatkarīgajai apstiprina, ka kopš pavasara, kad legionelozes skandāls Latvijā izskanēja skaļāk un plašāk, ūdens paraugu skaits institūtā Bior nav būtiski palielinājies. Tur, kur jau bija konstatētas problēmas, piemēram, Aizkrauklē, ūdens pārbaudes veic vairāk, bet ne viscaur Latvijā. Arī pozitīvo atbilžu, proti, tādu, kurās tiek apstiprināta legionellu klātbūtne, ir apmēram tikpat daudz, cik bija iepriekš. Bior par saviem līdzekļiem pārbaudījis viesnīcas, jo ar leģionāru slimību bieži vien saslimst ceļojumu laikā. Tur situācija nav pasliktinājusies. Bior dati liecina, ka pārbaudītas arī 74 zobārstniecības klīnikas, katrā paņemti vismaz divi paraugi - no zobārstniecības iekārtas glāzīšu turētāja un karstā ūdens krāna. Divdesmit klīnikās vismaz viens no noņemtajiem paraugiem bijis pozitīvs. Savukārt 20 daudzdzīvokļu mājās 2014. gada ziemā un 2015. gada vasarā noņemti karstā un aukstā ūdens paraugi un tikai divās ēkās ne reizi nebija konstatētas legionellas. «Katrā mājā neesam bijuši un paņēmuši paraugus, tas arī būtu bezjēdzīgi, tas ir dārgāk nekā ikdienas uzturēšana,» skaidro O. Valciņa. Pasaulē zinātnieki secinājuši, ka nav jākontrolē katra māja, bet gan jāizstrādā legionellu drošības plāns. Ne pārbaužu, ne kontroļu skaits neierobežos legionelozes izplatību. Vajadzīgs rīcības plāns katrai mājai - kādā pietiks ar temperatūras režīma maiņu, citā - vispirms jāveic dezinfekcija, pēc tam jānodrošina temperatūras režīms. Visiem vienādi pasākumi nederēs. «Ūdensvada problēmas nevar atrisināt viens iedzīvotājs vai ūdens piegādātājs, tas ir kopīgs risinājums,» piebilst mikrobioloģe. Piemēram, ja iedzīvotājiem piekodina katrā dzīvoklī notecināt ūdeni, bet kāds to neizdara, tātad šis dzīvoklis ir infekcijas perēklis un apdraudēti ir visi mājas iemītnieki.
Legioneloze izplatās sīku gaisa pilienu veidā, tāpēc pēc ilgstošas prombūtnes tiek ieteikts dušā, virtuvē, citās telpās notecināt ūdeni, izejot no telpas. Tualetes podā - nolaist ūdeni, aizverot vāku. Ūdeni iesaka notecināt apmēram divas minūtes, bet cilvēki nereti taupa tik ļoti, ka šo ieteikumu labāk ignorē. Krānus un dušas galviņu ieteicams regulāri notīrīt un atkaļķot, reizi gadā tīrīt boilerus.
***
UZZIŅAI
Jebkurš iedzīvotājs var iesniegt ūdens paraugus, lai veiktu analīzes; ir jāsazinās ar Bior laboratorijas ekspertiem, lai uzzinātu, kā pareizi noņemt analīzes.