"Latvijas Krājbankas" sāga. Naudas vietā atrod vainīgos
Izputējušās Latvijas Krājbankas (LK) atstāto parādu segšanai nauda aizvietota ar pēdējā laikā ļoti aktīvā politiķa Mārtiņa Bondara tēlu.
Šā gada jūnijā publicitāti atguva kopš 2011. gada novembra ritošais LK likvidācijas process. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda piedzīt solidāri 15 miljonus eiro par labu LK no septiņiem bijušajiem bankas valdes locekļiem. Par vienu no viņiem sabiedrībai ir zināms daudz vairāk nekā par pārējiem sešiem kopā. Šis viens ir Mārtiņš Bondars, kurš vadīja LK valdi no 2006. gada jūnija līdz 2009. gada augustam. Pirms šā gada 3. jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām viņš bija noorganizējis varenu kampaņu, pozicionējoties kā toreizējo un tagadējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu gāzt spējīgs kandidāts. Tik daudz balsu M. Bondars, t.i., vēlēšanu saraksts Latvijas Reģionu Apvienība / «Latvijas attīstībai», un visa pretušakova pirmsvēlēšanu koalīcija nesavāca, taču skaļu pieteikumu piedalīties nākamajā gadā paredzētajās Saeimas vēlēšanās izdarīja.
Grūti apgalvot vai noliegt, ka tiesas spriedums varētu būt saistīts ar M. Bondara izvirzīšanos politiķu priekšplānā. Tiesa ritēja slēgtā režīmā un par tās iznākumu sabiedrība uzzināja tikai jūnija beigās kontekstā ar faktu, ka spriedums pārsūdzēts. Vakar, 31. jūlijā, aģentūras LETA arhīvā parādījās M. Bondara versija par viņa politisko vajāšanu.
Apsūdzības un sprieduma pamatojums ir tāds, ka bijušās LK amatpersonas esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsniegušas vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām, kur nauda pazudusi. Procesa virzītājs ir LK likvidators. Konkrētajā gadījumā likvidators ir juridiska persona, auditorfirma KPMG Baltics. Pat ja nekādu naudu no M. Bondara un pārējiem likvidators nepiedzīs, tad tagad tomēr neviens nevarēs sacīt, ka likvidators nav maksimāli centies.
Parādīt centību likvidatoram kļūst aizvien aktuālāk, jo atgūstamās naudas plūsma tagad gandrīz vai apstājusies. Kad Neatkarīgā 2015. gada 11. februārī pārlūkoja likvidatora pirmo triju gadu darbības bilanci, tajā bijā 227 miljoni atgūtu un 510 miljoni vēl atgūstamu eiro. Tajā reizē gan nācās brīdināt, ka tobrīd jau atgūtā summa ir tuva tai, kas tiks atgūta vispār. To lieku reizi apliecina bilance par likvidatora darbu līdz šā gada 30. jūnijam: kopš bankas maksātnespējas procesa sākuma atgūts 231 miljons eiro un bankas parāds sadeldēts līdz 492,7 miljoniem eiro. Tātad likvidatora atgūtās naudas summas grozās ap pāris miljoniem eiro gadā, kas būtu daudz jebkurai privātpersonai, bet nav praktiski nekas, ja nauda jāsadala starp LK bijušajiem noguldītājiem un citiem prasītājiem.
Iepriekšējo reizi Neatkarīgā pārlūkoja LK likvidatora darbību pērnā gada 21. jūnijā, kad tik tikko bija saņemts likvidatoram labvēlīgs tiesas spriedums no Anglijas, uz kurieni bija aizmucis Krājbankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs.
Par 1,3 miljoniem eiro prasības uzturēšanai iztērētu eiro likvidators dabūjis spriedumu, ka V. Antonovs patiešām izkrāpis no bankas 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolārus, taču nebija saprotams, kādā veidā šo spriedumu varēs pārvērst naudā. Tagad likvidators skaidroja Neatkarīgajai, ka gada laikā paveikts Anglijas Augstākās tiesas nolēmuma pret V. Antonovu atzīšanas process Latvijā, kas bija nepieciešams, lai uzsāktu izpildes procesu, kas arī ir veikts. V. Antonovs pa to laiku no Anglijas pazudis un, visticamāk, noslēpies Krievijā, tāpēc naudas piedziņas perspektīvas nav saskatāmas. Tādā gadījumā vērsties pret M. Bondaru ir cerīgāk gan no finanšu, gan no publicitātes viedokļa.