Drošības iestādes noteiks rektora Auziņa likteni
Akadēmiskajā vidē par Latvijas Universitātes (LU) rektoram Mārcim Auziņam liegto pieeju valsts noslēpumam runā piesardzīgi. Turpretī interneta komentāros pasludināts īss verdikts – profesors saņēmis atteikumu, jo savulaik kalpojis VDK.
Ja M. Auziņa apelāciju Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un ģenerālprokurors noraidīs, visticamāk, no rektora krēsla viņam nāksies šķirties.
LU Juridiskajā fakultātē Neatkarīgajai paskaidro, ka pielaide valsts noslēpumam nepieciešama krimināltiesisko zinātņu katedras studentiem un pasniedzējiem, jo viņi izmanto informāciju, kas saistīta ar operatīvo darbību. Atbilstoši likumam tā ir valsts noslēpums. Šī prasība radās brīdī, kad Juridiskajai fakultātei pievienoja agrāko Policijas akadēmiju. Pēc reorganizācijas Drošības policija (DP) noteica, ka turpmāk universitātes rektora amatu varēs ieņemt tikai persona, kura atbilst likuma Par valsts noslēpumu prasībām.
M. Auziņa kolēģis, Latvijas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, kriminologs Andrejs Vilks par DP lēmumu ir neizpratnē. "Nedomāju, ka augstskolas menedžēšana būtu saistāma ar pielaidi valsts noslēpumam. Rektora vietā obligāti pārsūdzētu lēmumu, un man nav ne mazāko šaubu, ka viņš atļauju dabūs. Mārcis Auziņš ir profesionālis un vienmēr bijis lojāls gan pret universitāti, gan Latvijas valsti," uzsver A. Vilks.
Likumā noteikts, ka liegums valsts noslēpumam nosakāms personām, kas agrāk sauktas pie kriminālatbildības un bijušas notiesātas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, zaudējušas uzticamību vai atteikušās no Latvijas pilsonības. Vērtēšanas kritērijs ir arī finansiālās saistības, kā arī fakts, vai persona bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. DP atteikuma iemeslus nekomentē, tāpēc to, kuram likuma pantam neatbilst M. Auziņš, varam vien zīlēt. No drošības iestāžu turpmākajiem lēmumiem būs atkarīgs, vai universitātei būs jāmeklē jauns rektors.
LU senāta priekšsēdētājs Juris Rozenvalds nesteidzas rektoru nosodīt vai attaisnot, jo pagaidām nav skaidri atteikuma iemesli. Nav arī zināms, kāds statuss nākotnē būs no Policijas akadēmijas pārņemtajām mācību programmām. Viņš norāda, ka pagaidām senātā jautājums nav izdiskutēts, taču par to noteikti tiks runāts nākamajā sanāksmē.
"Lieta ir nopietna, jo likums paredz, ka šādos gadījumos jāpiedāvā cita pozīcija vai arī jābeidz darba attiecības," saka J. Rozenvalds.
LU studentu padomes un pašpārvaldes priekšsēdētājs Edvards Ratnieks uzsver, ka studentu acīs rektors cieņu nav zaudējis.