Dāņu cūkām pateikts "nē"

Iedzīvotājiem ir izdevies nobremzēt dāņu cūkaudzētāju biznesa invāziju Latvijā. Pēc uzņēmēju aplēsēm, šobrīd Latvijā bloķēti astoņi projekti, tajā skaitā arī pāris vietējas izcelsmes.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš, apsverot valsts institūciju rīcībā esošos līdzekļus, secina, ka šis arī ir vienīgais veids, kā iespējams ietekmēt smakas radošo biznesu, – sabiedriskās apspriešanas.

Pēdējais atteikums – Litenē

Projektu vadības firma ActusQ nav mācējusi pārliecināt Litenes pagasta iedzīvotājus par ieceri uzbūvēt fermu 2000 nobarojamām cūkām. Pirms administratīvi teritoriālās reformas projekts noraidīts pašā pagastā, bet šogad martā vēlreiz Gulbenes novada domē. Pagasta sekretāre Anita Beļajeva stāsta – iemesls tradicionālais: iedzīvotāju bailes no smakām. Pāris tūkstoši cūku gan nav daudz, tāpēc iecerei arī netrūka atbalstītāju. Citi uzņēmēji Latvijā plāno desmitkārt lielākus apjomus. Piemēram, Lažas pagastā vietējie ļaudis nobloķēja fermas būvi 25 000 cūkām, bet Gudeniekos – ar vērienīgu antikampaņu un piketiem – 20 000 rukšiem. Taču Litenes iedzīvotājiem īpašas aizdomas radījis fakts, ka cūkas plānots audzēt tikai vienā vecās govju fermas korpusā, bet pavisam tādi ir seši. Tātad nākotnē paplašināšanās ir ļoti ticama.

Grib atstumt pašvaldības

Pēc saņemtā atteikuma ActusQ tomēr nav atkāpies no ieceres un mēģina mainīt sabiedrībā valdošo attieksmi ar sabiedrisko attiecību līdzekļiem. Uzņēmums veicis pētījumu par nozarē zaudētām investīcijām, neizveidotajām darba vietām, valstij secen ejošajiem nodokļiem un šo pētījumu iesniedzis vairākās ministrijās, Saeimā un izsūtījis medijiem. Secinājumi ir patiesi nozīmīgi. Astoņos nobloķētos projektos septiņu uzņēmumu neieguldītās investīcijas pārsniedz 40 miljonus latu. Viena nobarota cūka Latvijas budžetam nodokļos ienes 20 latus, bet kopumā šobrīd tiekot kavēti 8 miljonu nodokļu ieņēmumi. Kopā ar saistītajām nozarēm netiek izveidotas 1000 darba vietas. Graudu audzētājiem netiek nodrošināts apmēram 70 000 tonnu liels graudu noiets. Kompānijas īpašniece Eva Branta-Nellemane latviešu attieksmi pret cūkaudzēšanas biznesu raksturo kā ksenofobisku. Viņai zināmajos pētījumos cūku mēslu smakas ietekme uz veselību nav pierādīta, un, ja uzņēmējdarbība tiek veikta, ievērojot normatīvus, sūdzībām par smaku nav objektīva pamata.

"Neticība sev, valsts pārvaldei un uzņēmējiem nevar būt par pamatu lēmumu pieņemšanā," uzsver uzņēmēja un savos priekšlikumos aicina mazināt pašvaldību un tātad iedzīvotāju ietekmi lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo biznesu. Proti, projektu akceptēšanu vai noraidīšanu uzticēt "kompetentai institūcijai", bet pašvaldībām noliegt iespēju bloķēt uzņēmējdarbības ieceres, nosakot diskriminējošas ieceres to teritoriju plānos. Tieši tā notika Lažas pagastā, par ko joprojām turpinās tiesāšanās ar dāņu kompāniju Nygaard International saistībā ar fermu paplašināšanās plāniem. Arī Litenes pagasts lēma atbalstīt uzņēmējdarbību, bet neatbalstīt cūku audzēšanu.

Sūdzības objektīvas

Protams, iedzīvotāju labsajūtas kritumu pēc cūku lielfermu ienākšanas viņu dzīves telpā ir grūti konvertēt līdzvērtīgos aprēķinos, kādus piedāvā uzņēmēji, piesaucot neiegūtu naudu. Tomēr Valsts vides dienests atzīst, ka cilvēku sūdzībām ir pamats. "Lai arī cik izteikta ir šī smaku fobija, lielražošanas apstākļos smaku problēmas objektīvi pastāv. Turklāt ne tikai pie mums, arī citās valstīs," skaidro dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. "Pirms pāris gadiem tā bija izteikta tendence, un izskatījās, ka dāņi masveidā gāzīsies uz Latviju. Toreiz bijām sabijušies." Taču sabiedrībai ir izdevies panākt šā biznesa ierobežošanu. Finansiāli tas, iespējams, nav izdevīgi, taču, kā liecina daudzās sabiedriskās apspriešanas, kurās tiek pateikts nē cūkkopības attīstībai, personisko labsajūtu cilvēki novērtē augstāk.

Atbildi uz ActusQ vēstuli jau sacerējusi Zemkopības ministrija, un tā nesola iesaistīties cīņā ar iedzīvotāju ksenofobiju pret rūpniecisko cūkkopību. Vien aicina cūkkopības nozares dalībniekus kooperēties, izstrādājot vienotu sadarbības shēmu starp cūkgaļas ražotājiem, pārstrādātājiem un graudu audzētājiem. Ja bizness nekļūs populārāks, tad vismaz vienu cūku izaudzēt būs lētāk.

Svarīgākais