Lēmums pieņemts: veselībai 1% no sociālā budžeta

Saeima ārkārtas sēdē ceturtdien pieņēma lēmumu no nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi paaugstināt par vienu procentpunktu, un šie ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes nozares finansēšanai.

Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu tika izskatīti steidzamības kārtībā, un tie tikai trešdien tika apspriesti un pieņemti atbildīgajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Grozījumus likumā atbalstīja 45 deputāti, pret balsoja 27, viens deputāts balsojumā atturējās, bet vēl astoņi deputāti, to skaitā seši valdošās koalīcijas pārstāvji, balsojumā nepiedalījās. Ar ko šo grozījumu sakarā jārēķinās iedzīvotājiem? No 2018. gada 1. janvāra visi strādājošie maksās par vienu procentpunktu augstākas sociālās iemaksas, taču pieaugums tiks sadalītājs solidāri starp darba devēju un darbinieku, proti, katrs maksās 0,5 procentpunktus no likmes pieauguma. Turpmāk sociālo iemaksu likme, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, būs 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentu maksā darba devējs un 11 procentus - darba ņēmējs. Aprēķini liecina, ka sociālo iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu papildinās budžetu par 84,6 miljoniem eiro nākamgad, bet 2019. gadā tie papildus būs gandrīz 100 miljoni eiro. Šī nauda netiks novirzīta sociālajā budžetā, bet pamata budžetā veselības aprūpes finansēšanai. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzina, ka tas ir tikai pats sākums veselības apdrošināšanai - viena procenta sociālā budžeta ieņēmumu novirzot veselībai, personas, kas būs sociāli apdrošinātas, būs līdz ar to pakļautas veselības apdrošināšanai un saņems valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai šāds likuma grozījums neradītu pārpratumus un veselības pakalpojumi tiktu sniegti arī sociāli aizsargājamām grupām, kas neveic sociālās iemaksas, piemēram, pensionāri, bezdarbnieki, bērni un cilvēki ar invalditiāti, sociālās apdrošināšanas likumā ir ierakstīta sasaiste ar topošo veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Grozījumu anotācijā arī teikts: lai nodrošinātu nepārtrauktu un operatīvu finanšu līdzekļu ieplūšanu veselības nozares finansēšanai, paredzēts, ka sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai Valsts kase ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram.

Likuma grozījumi paredz arī citas būtiskas izmaiņas - no nākamā gada saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem būs jāveic sociālās iemaksas piecu procentu apmērā pensiju apdrošināšanai. Šie līdzekļi tiks novirzīti pirmajā pensiju līmenī. Pašlaik saimnieciskās darbības veicēji neveic sociālās iemaksas, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, taču likuma grozījumi paredz, ka turpmāk sociālās iemaksas nevajadzēs maksāt, ja ienākumi gadā nepārsniegs 50 eiro. Likumā noteikts, ka turpmāk arī autoratlīdzības ir sociālo iemaksu subjekts (pašlaik no autoratlīdzībām obligāti jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tāpat likumā ir noteikts, ka ir autoratlīdzību saņēmēji, jo personas var saņemt šādi ienākumus, nebūdami saimnieciskās darbības veicēji. Likuma grozījumos noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks piecu procentu maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests, kas pēctaksācijas gadā līdz 1. februārim veiks par personu veikto sociālo iemaksu summēšanu.

***

UZZIŅAI

Vairāk naudas sociālajā budžetā

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu veselības finansēšanai dos papildu finansējumu:

2018. gadā - 84,6 miljonus eiro

2019. gadā - 98,1 miljonu eiro

2020. gadā - 103,9 miljonus eiro

Avots: Saeima