Latvijā pieaug laimīgo iedzīvotāju skaits; ko mums dos laimes rekords?

Šā gada sākumā vislielākais cilvēku skaits Latvijā kopš aptaujas sākuma 2003. gadā atbildējuši «Jā» uz jautājumu «Vai kopumā jūtaties laimīgs?».

Uz Latvijas iedzīvotāju laimīguma rekordu Neatkarīgajai norādīja socioloģisko aptauju firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš sakarā lūgumu komentēt dzimstības sarukumu, kas nupat kā tika noformēts Centrālās statistikas pārvaldes pārskatā par Latvijas demogrāfiskajiem rādītājiem šā gada pirmajā pusē. Tas mudināja pajautāt A. Kaktiņam, vai starp viņa firmas vākto datu rindām pagājušajā gadā neparādījās kaut kas tāds, ko mēdz attēlot ar lejupejošām līknēm, - vai nav manāmi tādi jautājumi, uz kuriem aptaujātie sākuši manāmi biežāk atbildēt ar vārdiem, kas nereti sākas ar «ne», proti, ka viņi kaut ko nevar, nesaņem, nesaprot... A. Kaktiņš atbildēja, ka tādu atbilžu ir daudz visās aptaujās, taču to īpatsvars pēdējos trijos gados mēnesi pēc mēneša lēkā pa vieniem un tiem pašiem koridoriem, kurus sen iezīmējušas šo rādītāju svārstības dažādu nejaušību un statistisko kļūdu dēļ. Pamanāmas, bet pretējā - augšupejošā - virzienā jau četrus gadus pēc kārtas bijušas atbildes uz jautājumu «Vai kopumā jūtaties laimīgs?». Šā gada sākumā ir sasniegts uz šo jautājumu apstiprinoši atbildējušo cilvēku skaita rekords kopš šāda jautājuma ieviešanas 2001. gadā. Tā starta atzīme bijusi tikai +5,5, toties šā gada sākumā veikta aptauja nodrošinājusi brīnišķīgu rezultātu +40,8 gan pēc sava tagadējā līmeņa, gan pēc gandrīz astoņkārtīgā pieauguma kopš 2001. gada. Morāle, ka nekas nav tik vienkārši, kā cilvēkiem patīk spriest.

Nav lielu domstarpību starp ikdienas viedokļiem un akadēmisko zinātni par to, ka pamatu pamats gan laimes, gan dzimstības rādītājiem būtu meklējams ekonomikā, ko mēdz vienkāršot līdz iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomam un izmaiņām. Savietojot visas trīs - dzimstības, laimes indeksa un IKP izmaiņu - līknes pārskatā par 2003.-2017. gada periodu, kaut kāda tīri grafiska līdzība starp līkņu kāpumu un kritumu posmiem parādās.

Par hipertrofētu IKP ietekmi uz dzimstību gribas nosaukt ekonomista Dauņa Auera prognozi, ka Latvijas iedzīvotāju skaita stabilizācijai pietiek sasniegt IKP ikgadējo pieaugumu +5%. Šai prognozei tika piešķirts domnīcas Certus zīmols, un publiskoja to domnīcas līderis Vjačeslavs Dombrovskis pasākumā, ko Neatkarīgā atreferēja 2. jūnijā ar nosaukumu Latvijā izmirst novadi: «Certus vakar komentēja Latvijas iedzīvotāju skaita zuduma 2016. gada rādītājus... Pasākuma mērķis bija pavērst šos datus tā, lai tie raisītu ja ne gluži optimismu, tad tomēr mazāk pesimisma» un galvenais - rosinātu uz izlēmīgu darbību. Ar to domāta faktiska novadu likvidēšana, savācot cilvēkus ap Rīgu un šeit panākot IKP pieaugumu +5% (vismaz +5%!), kas novērsīšot emigrāciju, nodrošināšot kaut nelielu reemigrāciju un līdz ar to tagadējo iedzīvotāju kopuma ataudzei pietiekamu dzimstību. Pirmais iebildums bija tāds, ka šādā veidā nav iespējams novērst dzimstības sarukumu atbilstoši šeit dzīvojošo sieviešu vidējā vecuma pieaugumam. Otrais iebildums ir jautājums, vai cilvēku centrēšana no laukiem uz Rīgu īstenībā neaizcentrēs viņus uz lielākiem centriem ārpus Latvijas. Kaut ko par to varēsim spriest tuvāko pāris gadu laikā, jo tagadējā nodokļu reforma esot IKP +5% sasniegšanas pilotprojekts. Vismaz izskatās tas draudīgs - gan emigrāciju, gan dzimstības sarukumu veicinošs.