Dronu piloti sagādā galvassāpes dienestiem, kam jārūpējas par sabiedrības drošību

Krievijas pilsonis, kurš ar savu dronu pārkāpa gaisa telpas aizliegumu virs Aizsardzība ministrijas Rīgā, nav spiegs, bet gan dzīvs apliecinājums nezināšanai. Latvijā bezpilota lidaparātu izmantošana, lai arī formāli tiek regulēta, atrodas pelēkajā zonā un sagādā arvien lielākas galvassāpes dienestiem, kam jārūpējas par sabiedrības drošību.

Aizsardzības ministrija informē, ka incidents noticis pagājušajā trešdienā, taču plašākai publikai par to paziņots vien vakar. Acīmredzot bija jāpārliecinās, ka drona laidējs nav spiegs. Tā kā lieta nodota Valsts policijas Brasas iecirknim, nevis Drošības policijai, un vainīgais ir uz brīvām kājām, jāsecina, ka Latvijas valsts noslēpumus šis ārzemnieks neapdraud. Paskaidrojumā policijai viņš skaidrojis, ka vēlējies pafilmēt no augšas Nacionālo mākslas muzeju un Vecrīgas skatus. Par to, ka otrpus ielai esošā ēka ir Aizsardzības ministrija un tai līdzās lidināt dronu nedrīkst, neesot zinājis.

Kavējas ES regula

Ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins atzīst, ka šī ir augoša problēma - ne pirmo reizi droni tiek manīti pie Nacionālo bruņoto spēku objektiem: «Aicinām šos avioamatierus pārdomāt, vai viņi vēlas bojāt attiecības ar likumu.» Nepieciešamības gadījumā armija lidaparātus drīkst notriekt. Šoreiz gan bez tā iztikts. Ministrijas gaisa telpas pārkāpējs pats nosēdinājis savu rotaļlietu. Tālāk viņa pārkāpumu izskatīs Civilās aviācijas aģentūra. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par nesaskaņotu bezpilota lidojumu sods privātpersonai ir no 150 līdz 700 eiro.

Dronu izmantošanu regulē speciāli noteikumi Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi. Pēc būtības šie ir pagaidu noteikumi, kas izstrādāti tikai tādēļ, ka jau pāris gadu kavējas Eiropas Savienības regula, kas dronu lietošanu saregulēs visās dalībvalstīs. Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols stāsta, ka domstarpības ir dažādu valstu iesaistīto industriju starpā. Piemēram, vai Latvijā izdots pilota apmācības sertifikāts būs saistošs arī Beļģijā, kur tā cena būtu desmitkārt un vēl augstāka.

Aplidošana aizliegta

Tagad regulas pieņemšanu atkal sola uz gada beigām vai nākamā sākumu, un vismaz Latvijā droni pagaidām lido vai nelido saskaņā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737. Šo dokumentu vajadzētu izlasīt katram, kurš vēlas izklaidēties vai strādāt, izmantojot dronu. Sevišķi pielikumus ar to objektu sarakstu, kuriem nedrīkst tuvoties - vairākumam ne tuvāk par 500 metriem, dažiem par 50. Tādu valstī ir ļoti daudz. 78 militārās infrastruktūras objekti, 17 ieslodzījuma vietu, 91 policijas, civilās aizsardzības un valsts robežas objekts, kā arī vēl trīs Latvijas Bankas objekti, kuru aplidošana iespējama tikai ar atļauju.

Noteikumi regulē arī augstumu un attālumu, kādā drīkst vadīt dronu (nekontrolējamā gaisa telpā tie ir 120 metru, bet lidostu tuvumā - tātad arī gandrīz visā Rīgā - tikai 50 metru), un paģēr, lai lidojumi daudzos gadījumos tiktu saskaņoti ar infrastruktūras objektu īpašniekiem. Un tāpat noteikumi paredz lidojumu saskaņošanu Civilās aviācijas aģentūrā. Tā kā tas prasa piepūli un laiku, vairākums lietotāju izvēlas to nedarīt, savukārt uzraugošās institūcijas meklē rokā noteikumu pārkāpēju vien tad, kad incidents jau ir noticis vai par to paziņo kāds cietušais. Piemēram, lidosta Rīga, kurai dronu klātbūtne ir ļoti bīstama.

Drona klātbūtnē jāpiesedzas

Pērn ziņots par diviem incidentiem lidostas tuvumā, un vienā no tiem lidmašīnas nosēšanās laikā gandrīz notika sadursme. Nesenāks gadījums fiksēts, kad dega nelegālā izgāztuve Slokā. Televīzijas operatora pilotēts drons uzlidoja virs helikoptera, kas dzēsa uguni. Ja tas būtu kritis vai no tā atdalītos kāda detaļa, sekas varētu būt ļoti smagas. Vēl bijusi sūdzība par dronu, kas uzkritis uz automašīnas.

Civilās aviācijas aģentūras Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks stāsta, ka palēnām dronu lietotāji tomēr kļūst izglītotāki un legalizējas. Mēnesī atnāk pieci līdz desmit cilvēku. Tiesības glītos vāciņos viņiem neizsniedz, taču pilotam jāpierāda, ka viņš māk vadīt dronu, un, pats galvenais, arī jāsaskaņo aptuvenais lidojumu maršruts, lai nejauši neielidotu aizliegtās vietās, attālumos un augstumos.

Vēl viena joma, ko speciālie noteikumi attiecībā uz droniem tikpat kā neregulē, ir privāto datu aizsardzība. Nesen Baltezerā kāds nezināmas piederības drons aplidojis privātmājas. Vīrs ar sievu sauļojušies un pamanījuši dūcēju. Tas pablenzis virsū, pablenzis apkārt un aizlidojis. Varbūt viņiem tagad jāgaida zagļu ierašanās vai paparaci bildes dzeltenajos portālos.

KĀ PAREIZI DRONOT

Bezpilota gaisa kuģa lidojumus veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu vai mantu, lidojumu drošumu un drošību, nenodarītu kaitējumu videi, kā arī neapdraudētu valsts aizsardzības un drošības intereses.

Avots: MK noteikumi Nr. 737, 4. punkts