"Tas nozīmēs, ka prese nedrīkstēs rakstīt tikpat kā neko," par rītdienas tiesas iespējamo iznākumu izsakās izdevniecības Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš. Varētu teikt, ka šī lieta ir pārbaudījums Latvijas tiesām, jo spriedums būs precedents, kas attieksies ne tikai uz Latvijas presi kopumā, bet arī uz iespējām atspoguļot politiķu dzīvi. Tajā skaitā – privāto.
Rīt Augstākās tiesas (AT) Senāts juristes un politiķa un uzņēmēja Jāņa Nagļa dzīvesbiedres Kristīnes Dupates prasību pret minēto izdevniecību skatīs paplašinātā Senāta sastāvā. K. Dupate uzskata, ka ir notikusi pārmērīga iejaukšanās viņas privātajā dzīvē, publicējot fotogrāfijas žurnālā Privātā Dzīve, kurās sieviete ar jaundzimušo uz rokām iznāk no Latvijas ģimenes centra. Par bērna piedzimšanu esot informējis J. Naglis pats, taču K. Dupate vēlākās intervijās norādījusi, ka starp viņu un J. Nagli nav liekama vienlīdzības zīme. Viņš ir politiķis un sabiedrībā zināms cilvēks, viņa – ne. Viņa prasījusi atvainošanos un 5000 latu morālo kompensāciju.
Tiesāšanās ilgst gadiem. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, to noraidīja. Tomēr AT Senāts konstatējis, ka apelācijas instance nav ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā Von Hannover v. Germany. Tas saistīts ar Monako princeses Karolīnas prasību pret vācu presi, kur publicēti viņas attēli atpūtas brīžos, nevis valstiski būtiskos notikumos.
Ko izdarīja Karolīna?
Pēc 2004. gadā ECT Monako princeses lietā pasludinātā sprieduma arī Vācijas Augstākās tiesas tiesneši nolēma, ka princeses fotogrāfijas, kurās viņa redzama slēpojam, dzimšanas dienas svinībās vai mājas meklēšanā, uzņemtas, pārkāpjot Karolīnas tiesības uz privāto dzīvi. Turpmāk dzeltenajai presei būs liegts publicēt fotogrāfijas, kurās Monako princese redzama sabiedriskās vietās. Kā norādījusi Vācijas AT galvenā tiesnese Gerda Millere, medijiem tomēr būs tiesības publicēt viņas attēlus, ja tas tiks darīts ziņu publikāciju vajadzībām. Piemēram, par pieļaujamu atzīta fotogrāfiju publicēšana, kurās Karolīna redzama slēpojam laikā, kad viņas tēvs bija slims, jo tā ir ziņa par prinča Renē veselības stāvokli un viņa bērnu reakciju uz to.
Politiķa sieva bez privātās dzīves
Civillietu tiesu kolēģija secinājusi, ka K. Dupates lietas faktiskie apstākļi būtiski atšķiras no ECT iztiesātās princeses lietas. Eiropas Konvencijas par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību 8. pantā norādīts uz privātās dzīves neaizskaramības tiesībām. Uz to savā prasībā atsaukusies arī K. Dupate. Tomēr pašlaik Latvijas tiesneši uzskatījuši, ka nepieciešams, lai iestātos visu ECT spriedumā Von Hannover v. Germany atzītie kritēriji, nevis tikai tie, kurus savā prasībā uzsvērusi J. Nagļa dzīvesbiedre.
"Ziņa nav par Dupati, viņa minēta vien tik daudz kā Nagļa bērna māte. Ziņa ir par to, ka Latvijas ceļa – partijas, kura aizstāv ģimeni – priekšsēdētājam, kas nebija reģistrētā laulībā, piedzimis bērns. Ja jebkuram pasaules vai Eiropas valsts vadošajam politiskajam līderim piedzimtu bērns nelikumīgā laulībā, par to rakstītu visas avīzes, ne tikai dzeltenā prese," komentē I. Zariņš. Jāatgādina, ka J. Naglis 2003. gadā tika ievēlēts par partijas Latvijas ceļš priekšsēdētāju. I. Zariņš argumentē, ka pret politiķiem prese un sabiedrība ir prasīgākas. "Prese jau arī nav jēriņš, bet šajā lietā lēmums būtu precedents, tāpēc [AT senatori] negribēja trijatā skatīt," piebilst I. Zariņš.
Viņš uzskata – ja sieviete ir politiskā līdera bērna māte, tad tā vairs nav viņas privātā dzīve. Konkrētajā gadījumā viņš norāda arī uz morāles kontekstu, sakot, ka nezina, vai bērna piedzimšanas brīdī J. Naglis maz esot šķīris savu iepriekšējo laulību. "Ja Zatlera kundze kaut kur aizbrauc, vai par to drīkst vai nedrīkst rakstīt? Vai tā ir viņas privātā dzīve, jo viņa nav politiķe, bet prezidenta sieva?" retoriski jautā I. Zariņš.
Jāizvērtē fakti
ECT precedenti tiesām ir jāņem vērā, acīmredzot tāpēc Latvijas tiesneši nevēlas nokļūt situācijā, kad viņu spriedumu iespējams pārsūdzēt un vinnēt ECT. Arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele atzīst, ka sarežģītākais ir pats spriešanas process, jo fakti vienā lietā vienmēr atšķirsies no faktiem lietā, kas jau ir izspriesta un kurai varētu būt arī ECT spriedums. "Lūk, tad parādās tas nopietnākais jautājums, vai atšķirība faktos ir tāda, ka pamato citādu lietas izspriešanu kā, piemēram, iepriekšējā lietā, ka ir jāmeklē citi vispārējie principi u.tml.," viņa skaidro. Tiesnese norāda, ka ir svarīgi, lai tiesas detalizēti motivētu vai nu to, kāpēc tās seko ECT judikatūrai un tās principiem konkrētajā lietā, vai arī kāpēc tās ir izlēmušas, ka šajā gadījumā, sekojot ECT principiem, tomēr rezultāts būs atšķirīgs.