Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kategoriski iebilst pret jebkādu Daugavas ekosistēmas iespējamo pārveidi, lai izmantotu Daugavas gultni kā rūpniecisku transporta kanālu uz Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju, teikts LZA sēdes rezolūcijā, ko parakstījis LZA prezidents Juris Ekmanis.
LZA sēdē "Daugavas ekosistēma un tās ilgtspējīga attīstība" tika detalizēti apspriesti Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta, LU Bioloģijas fakultātes un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku referāti, tostarp LU BioIoģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītājas Elmīras Boikovas ziņojums "Daugavas kā transportceļa potenciālās izmantošanas ietekme uz tās sateces baseinu un Baltijas jūru".
LZA sēdē vienprātīgi tika atbalstītas LU Bioloģijas institūta Zinātniskās padomes rekomendācijas un pieņemti vairāki lēmumi.
Ņemot vērā Latvijai saistošos normatīvos dokumentus, kā arī "Daugavas lokos" izveidotās "NATURA 2000" teritorijas saglabāšanas nepieciešamību, LZA kategoriski iebilst pret jebkādu Daugavas ekosistēmas iespējamo pārveidi, lai izmantotu Daugavas gultni kā rūpniecisku transporta kanālu uz Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju.
LZA uzskata, ka ir jāņem vērā vairāku tautsaimnieku apsvērumi, ka Daugavas pārveidošana par kuģojamu upi ekonomiskā ziņā ir augstākā mērā neracionāla un nerentabla. Tā radītu ne tikai neatgriezeniskus ekoloģiskus zaudējumus, bet arī tradicionālo dabas ainavu degradāciju, apdraudētu Daugavas krastos esošo pilsētu un apdzīvoto vietu kultūrvēsturiskos pieminekļus, pazeminātu funkcionējošo Daugavas HES jaudas.
Zinātnieki norāda, ka ūdens daudzums Daugavā ir nepietiekams, lai nodrošinātu lieljaudas kuģu pietiekamu iegrimi. Gultnes mākslīga padziļināšana prasītu milzīgus ekonomiski neattaisnotus kapitālieguldījumus, papildus ņemot vērā faktu, ka kanāla ekspluatācija ziemas apstākļos ir apgrūtināta. LZA kategoriski iebilst pret kuģojamu Daugavas ūdensceļu projektu iekļaušanu jebkādos Latvijas nacionālās stratēģijas plānu un vīziju projektos sakarā ar šādu scenāriju utopisko raksturu.
Daugavas kuģojamā ceļa īstenošanas vietā LZA sēdes dalībnieki atzīst par nepieciešamu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, lai radikāli modernizētu un uzlabotu dzelzceļu un autoceļu komunikāciju, nodrošinot Baltijas sasaisti ar ES un Neatkarīgo valstu savienības valstīm.
Ievērojot pasaules un īpaši Eiropas negatīvo pieredzi, kas gūta pagājušā gadsimta 60.-70.gados upju pārveidē par transporta sistēmām, kā arī ņemot vērā Pasaules Bankas un Pasaules dambju komisijas deklarētās brīdinājumu rekomendācijas saistībā ar jaunu dambju sistēmu un hidroelektrostaciju būves izraisītiem nopietniem riskiem un apdraudējumiem ne tikai upju un to baseinu dabiskajam ekoloģiskajam potenciālam, bet lielā mērā arī cilvēku dzīves kvalitātei, LZA zinātnieku nostāja ir - nepieļaut Daugavas nodošanu koncesijā uzņēmēju grupas interesēs, lai veiktu, iespējams, nelabojamus un pat postošus upes pārveides pasākumus.
LZA zinātnieki aicina, ņemt vērā jau "Trešās atmodas" laikā pamatotos argumentus pret Daugavpils HES celtniecību un atzīt Saeimas un valdības līmenī Daugavu ar tās dabisko tecējumu par Latvijas nacionālo vērtību, kas maksimāli jāsaudzē.
Ņemot vērā dabas parkā "Daugavas loki" un aizsargājamo ainavu apvidū "Augšdaugava" saglabātās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, pieprasīt nekavējoties izvirzīt šo teritoriju iekļaušanai UNESCO Dabas un kultūrvēsturisko mantojumu sarakstā un izskatīt jautājumu par Nacionālā parka izveidi šajās teritorijās.
Jau ziņots, ka pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpurs uzskata, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Citas organizācijas - "Jaunā Zīda ceļa" - pārstāvji ir aprēķinājuši, ka izpētes veikšanai vien nepieciešami 40 miljoni eiro jeb 28,1 miljons latu, bet kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu un jākuģo līdz Melnajai jūrai.
Satiksmes ministrija (SM) šī gada sākumā izveidoja darba grupu Daugavas kuģošanas pētīšanai, savukārt Vides aizsardzības klubs aicina vākt parakstus pret šiem plāniem.