Attīstot ūdeņražtehnoloģijas, Latvija var būt starp līderiem visā pasaulē

Īstenojot ūdeņražlokomotīves projektu, Latvijai ir iespēja būt starp līderiem ūdeņražtehnoloģiju ieviešanas jomā dzelzceļa nozarē, tā šodien Kazahstānas galvaspilsētā Astanā atzina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) rīkotās diskusijas “”Zaļās ekonomikas” attīstība transporta sektorā” dalībnieki.

LDz viceprezidents Ainis Stūrmanis atzina, ka vides risinājumu integrācija tautsaimniecībā un tostarp dzelzceļā ir ļoti aktuāla, jo Latvija jau ir noteikusi sev uzdevumu kļūt par “zaļāko” valsti pasaulē. Viņš uzsvēra, ka daudzas valstis arvien biežāk izvēlas videi draudzīgāku transportu gan pasažieru, gan kravu transportēšanai pat tad, ja izmaksas ir dārgākas. Domājot par nākotnes attīstību, LDz ir vairāki darbības virzieni - tostarp dzelzceļa elektrifikācija, taču to visur nav iespējams veikt, tāpēc vienlaikus notiek darbs pie ūdeņraža lokomotīves izstrādes, kuras prototips apskatāms arī Astana EXPO 2017 Latvijas paviljonā.

“Šobrīd strādājam, lai radītu, cik mums zināms, pasaulē pirmo manevru ūdeņražlokomotīvi,” pastāstīja A.Stūrmanis.

LDz padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns atzina, ka tieši enerģētikas nozare, kaut arī ļoti progresīva un rada jaunas iespējas, ir tā, kas vienlaikus rada visvairāk problēmu videi.

“Kad mēs kaut ko darām, mēs atstājam pēdas un tas savā veidā “samazina” pasauli, kurā dzīvojam. Taču Latvijā un tai skaitā LDz mēs domājam par risinājumiem, kas palīdz uzlabot vidi, taupa resursus, kuros izmantojama atjaunojamā enerģija,” uzsvēra A.Laizāns.

Viņaprāt, pats grūtākais ir mainīt cilvēku attieksmi - “mēs gribam ātrus un lētus risinājumus, bet tie nav ilgtspējīgi. Bet ir jāizvēlas - vai es iegūstu kādu rezultātu ātri un lēti, bet piesārņojot vidi, vai arī saudzēju vidi, taču tas prasa lielāku ieguldījumu. Es uzskatu, ka mums jārīkojas tā, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu patīkami uz šīs planētas dzīvot.”

Šim skatījumam piekrita arī Kazahstānas dzelzceļa galvenais inženieris Batirs Kotirevs, kurš norādīja: “Ekoloģiski risinājumi ir šķietami dārgāki tādēļ, ka finansisti un ekonomiski primāri raugās un sākotnējās investīcijas apmēru, taču tā nes rezultātu ilgtermiņā un rada arī finansiālus ieguvumus. Ir jāskatās uz visa dzīves cikla izmaksām, ne tikai sākotnējo investīciju.”

Viņš arī norādīja, ka emisijas dzelzceļā ir neizbēgamas, bet Kazahstānas dzelzceļš ir izstrādājis plānu, kā tās pakāpeniski samazināt par 2-3% gadā, tostarp modernizējot lokomotīves, ritošo sastāvu un nomainot siltumapgādes sistēmu, kā arī taupot energoresursus ikdienas darbā.

Savukārt Rīgas Brīvostas Attīstības daļas vadītājs Viesturs Silenieks uzsvēra, ka sabiedrībā vispār būtu jāmaina priekšstati par videi draudzīgiem risinājumiem. “Es ceru, ka nākotnē tādu vārdu savienojumu kā “zaļā ekonomika” vai “ekoloģisks produkts” vienkārši vairs nebūs. Un dārgāka cena jāmaksā tiem, kuri pārdod ķīmiskus produktus, nevis normālu, dabisku produkciju. Tieši tas pats attiecas uz transporta sektoru. Ja visi darbosies pēc vieniem noteikumiem un tiks īstenota loģiska, secīga politika šai jomā - tikai tad kaut ko būs iespējams izdarīt un sasniegt,” skaidro V.Silenieks.