NRA SKAIDRO, kā nodokļu izmaiņas nākamgad pildīs un tukšos mūsu makus
Plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem izraisīs cenu celšanos ne tikai šīm precēm, bet degvielas akcīzes izmaiņu gadījumā atstās ietekmi arī uz citām precēm un pakalpojumiem. Mazo algu saņēmējiem tas apēdīs ieguvumus, ko varētu nest izmaiņas darbaspēka nodokļos. Tomēr valdība vakar akceptēja akcīzes nodokļa kāpumu, cerot tādā veidā iegūt vismaz 208 miljonus eiro valsts budžetā nākamo trīs gadu laikā.
Lai gan Finanšu ministrija (FM) sola, ka no darbaspēka nodokļa reformas, kas paredz izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI), iegūs 98,8 procenti strādājošo, iedzīvotājiem jārēķinās ar augstākām cenām benzīntankos un veikalos, lielākiem nodokļiem, uzkrājot kapitālu vai vinnējot lielo laimestu, savukārt autoratlīdzību saņēmējiem no honorāriem būs jāmaksā 5% VSAOI.
Ekrānšāviņš no avīzes
Inflācijas kurinātāji
Noslēdzot darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, vakar Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, paredzot svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokļa paaugstināšanu nākamgad par 7,8%. Svinu saturoša benzīnam - par 24 procentiem, dīzeļdegvielai par 11 procentiem. Akcīzes nodokļa likmi cels arī alkoholiskiem dzērieniem, tajā skaitā vīnam par 18 procentiem, alum - par 24 procentiem, stiprajam alkoholam - par 15 procentiem. Pircējiem dārgāk būs jāmaksā par tabakas izstrādājumiem. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pieļauj, ka akcīzes nodokļa izmaiņas nākamgad inflāciju varētu paaugstināt par 0,5 līdz 0,4 procentpunktiem. Tas gan neizklausās daudz, taču, ja, piemēram, patēriņa cenu izmaiņas gadā laikā ir aptuveni 3%, tad akcīzes nodokļa izmaiņas inflāciju varētu uzkurināt līdz 3,5%.
Degvielas cenu efekts
Jutīgākā no akcīzes precēm ir degviela, jo tās sadārdzinājums var izraisīt arī citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos. Tāpēc A. Ašeradens aicināja Finanšu ministriju rūpīgi sekot patēriņa cenu izmaiņām. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola apstiprināja, ka ir plānots sekot līdzi akcīzes nodokļa izmaiņu radītām sekām uz cenām un patēriņu, lai vajadzības gadījumā varētu likmes mainīt.
Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība ir pārliecināta, ka akcīzes nodokļa kāpums degvielai neizbēgami izraisīs strauju benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanos un līdz ar to arī cenu kāpumu citās nozarēs, kā arī degvielas realizācijas apjomu samazināšanu Latvijā. Degvielas tirgotāji brīdina, ka akcīzes nodokļa kāpums var radīt negatīvu efektu un gaidāmais budžeta deficīts nevis tiks kompensēts, bet gan var palielināties. FM cer ar degvielas akcīzes nodokļa kāpumu nākamgad papildus iegūt 28,88 miljonus eiro, tajā skaitā 5 miljonus eiro kā PVN ieņēmumus.
Arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija norāda uz vairākiem riskiem, piemēram, inflācijas pieaugumu, pārvadājumu, tajā skaitā pasažieru pārvadājumu, sadārdzināšanos, klientu (īpaši starptautisko pārvadātāju) degvielas pirkumu veikšanu kaimiņvalstis, arī vietējā patēriņa samazināšanos.
FM arī atzīst, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā kopējais svinu nesaturošā benzīna, dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš būs zemāks, tomēr patēriņa dinamika saglabāšoties pozitīva - prognozēts, ka pēc akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas degvielas patēriņš tomēr nākamgad būs par 0,6% lielāks nekā šogad.
Raizējas par Igaunijas pircēju
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols uzskata, ka akcīzes nodokļa celšana alkoholam ir nepareizs solis. Pēc viņa teiktā, ieņēmumu pieaugumu jau šobrīd nodrošina Igaunijas pircēju pieplūdums pierobežā, kurus uz Latviju doties mudina iespēja iegadāties alkoholu lētāk. Viņš piebilda, ka šogad piecos mēnešos akcīzes nodoklī par alkoholu jau papildus iekasēti 8,4 miljoni eiro, savukārt gadā kopumā šī summa varētu sasniegt 20 miljonus eiro. Ceļot akcīzes nodokli, stiprā alkohola cenas palielinātos par 1,1 eiro litrā, tādējādi samazinot cenu starpību starp Igauniju un Latviju.
D. Reizniece-Ozola gan uzsvēra, ka akcīzes nodokļa likmes pat pēc paaugstinājuma Latvijā tik un tā ne tuvu nesasniegs Igaunijas līmeni, tāpēc kaimiņvalsts klienti netiks zaudēti. Likumprojektā iestrādātajā akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājuma grafikā līdz 2020. gada 1. martam ir ņemtas vērā minēto produktu akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs, lai Latvijas akcīzes nodokļa pieaugums nepārsniegtu Igaunijas un Lietuvas likmju pieaugumu.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, kopējais alkoholisko dzērienu patēriņš (pēc absolūtā spirta satura) 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 6,5 procentiem, savukārt alus patēriņš (pēc absolūtā alkohola satura) samazinājās par 1,6 procentiem. 2017. gada divos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu alkoholisko dzērienu un alus patēriņš palielinājās attiecīgi par 4,6 un 2,7 procentiem. Vienlaikus FM gan prognozē, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas dēļ alkoholisko dzērienu un alus patēriņš varētu būt mazāks nekā tad, ja netiktu mainīts likums. Tomēr, pat neraugoties uz to, FM uzskata, ka ieņēmumi no akcīzes alkoholiskajiem dzērieniem pieaugs un fiskālā ietekme veidosies pozitīva.
Alkohola nozari pārstāvošo uzņēmumu eksperti norāda, ka nākamgad cenas pieaugums var samazināt patēriņu par 12-13 procentiem, nevis par 2,4 procentiem, kā prognozēs norāda Finanšu ministrija.
Plānotās likuma izmaiņas vēl ir jāskata Saeimai.