Cilvēki izmanto katru siltāko dienu, lai palaiskotos pludmalē un iebristu ūdenī, bet tam ir ēnas puse – Veselības inspekcija laiku pa laikam brīdina nepeldēties dažās pludmalēs – gan oficiālajās, gan neoficiālajās.
Pašlaik Veselības inspekcijas mājaslapā publicēta informācija, ka Rīgā peldēties aizliegts Daugavā, peldvietā Daugavmalas ielas un 15. līnijas krustojumā (analīzes veiktas jūnija beigās), savukārt peldēties nav ieteicams Daugavā, peldvietā pie a/s Kvadrāts. Maijā bija aizliegts peldēties peldvietā Ķīpsalā, pie Vanšu tilta, bet jūnija sākumā Veselības inspekcija izplatīja maigāku brīdinājumu - peldēties nav ieteicams. Tagad analīzes liecina, ka tur peldēties drīkst. Pārējās Rīgas neoficiālajās peldvietās peldēties drīkst un arī 55 Latvijas oficiālajās peldvietās. Aizliegums peldēties ir Tūjas peldvietā Krimalnieki - šī peldvieta kartē iezīmēta ar brīdinošo sarkano atzīmi.
Peldēties neiesaka vai tiek aizliegts, ja ūdenī ir konstatēts piesārņojums ar E.coli baktēriju jeb zarnu nūjiņu vai zarnu enterokokiem, kas mīt cilvēku un dzīvnieku organismā un tiek izdalīti apkārtējā vidē. Vienkāršāk sakot, ūdens tiek pieķēzīts ar cilvēku vai dzīvnieku fekālo piesārņojumu. Zarnu nūjiņas sastopamas cilvēku un dzīvnieku izkārnījumos, notekūdeņos un ūdenī, kas bijis pakļauts nesenam fekālam piesārņojumam. Zarnu enterokoki ir sastopami cilvēku un siltasiņu dzīvnieku fēcēs. Veselības inspekcijā informē, ka lielā skaitā tie ir sastopami notekūdeņos un ūdens vidē, kas piesārņota ar notekūdeņiem, kuros konstatēti cilvēku un dzīvnieku izkārnījumi. Enterokoki izdzīvo ūdenī ilgāk nekā zarnu nūjiņas un ir izturīgāki pret izžūšanu un hlorēšanu.
***
PAR PELDVIETĀM
• Veselības inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv publicēta peldvietu karte. Peldvietas, kurās ir atļauts peldēties, ir iezīmētas zilā krāsā, peldvietas, kurās ir aizliegts peldēties, ir iezīmētas sarkanā krāsā, bet vietas, kur neiesaka peldēties - dzeltenā krāsā.
• Ūdens kvalitāte tiek pārbaudīta gan laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem), gan vizuāli novērtējot peldvietu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: netipiska ūdens krāsa; virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas); peldoši un citi atkritumi ūdenī; naftas produkti; fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanās - ūdens ziedēšana.
Avots: Veselības inspekcija