Gaisa satiksme nav vienīgais transporta veids, kuru Latvijā vajadzētu attīstīt un, iespējams, pateicoties vulkāna radītajam haosam, kāda no atbildīgajām amatpersonām par to aizdomāsies, biznesa portālam "Nozare.lv" pauda ceļojumu rezervāciju kompānijas "Travelport" pārstāvniecības vadītāja Baltijas valstīs Rūta Skujeniece.
"Varbūt beidzot kāds pamanīs, ka Latvijai, kura ir it kā mūsdienīga Eiropas valsts, nav reālas dzelzceļa satiksmes ne ar pārējām Baltijas valstīm, ne ar Eiropas valstīm," pauda Skujeniece.
Eksperte norāda, ka vienīgā daudzmaz komfortablā starptautiskā transporta alternatīva, ko varam Latvijā piedāvāt, ir braukšana ar prāmi, kas ir ļoti laikietilpīga un tāpēc nepiemērota biznesa ceļotājiem.
"Ceru, ka vulkāna saceltie putekļi rosinās notraukt putekļus no sen nepieminētā "Rail Baltica" projekta un pievērsīs uzmanību dzelzceļa satiksmes atjaunošanai starp Baltijas valstīm un Eiropu kā videi draudzīgākai, ekonomiskai un arī izturīgākai pret laika apstākļiem alternatīvai," atzina Skujeniece.
Eksperte norāda, ka vulkāna radītajam haosam būs arī reālas ekonomiskas sekas - ir iespējams aviobiļešu cenu un komplekso tūrisma produktu, kuri ietver aviopārlidojumus, cenu pieaugums.
"Protams, situācija ietekmē arī citus tūrisma uzņēmumus, kuru resursi vēl ilgi būs bloķēti savu klientu ceļojumu variantu meklēšanai un notikuma ekonomisko seku apzināšanai," pauda Skujeniece.
Jau ziņots, ka 15.aprīlī Īslandē izvirda vulkāns Eijafjadlajegidla, kas paralizēja Eiropas aviosatiksmi un radīja sabiedrības bažas par pelnu kaitīgo ietekmi uz vidi.
Kā ziņots, Latvija, Lietuva un Igaunija sākušas izpēti par "Rail Baltica" projektu, lai noskaidrotu, vai ir iespējams izbūvēt jaunu 1435 milimetru platuma Eiropas standarta dzelzceļa līniju, kādas būs izmaksas un ieguvumi iesaistītajām valstīm.
Izpētes kopējās izmaksas ir 396 000 eiro (280 400 lati), un pētījums jāpabeidz nākamā gada sākumā.
Eiropas Savienības (ES) transporta komisārs igaunis Sīms Kallass iepriekš paudis uzskatu, ka "Rail Baltica" projektam ir vairāki trūkumi, līdzīgi kā citiem Eiropas transporta projektiem. Kallass uzskata, ka galvenā projekta problēma saistīta ar pāreju no viena dzelzceļa sliežu platuma uz otru.