Ģimenes ārsti - streikotāji cīnās par tiesībām uz streikošanu

Ģimenes ārstu streika komiteja šodien tiekas ar premjeru Māri Kučinski, taču runās viņi ne jau par mediķu izvirzīto prasību izpildi, bet gan juridisku streika atzīšanu par streiku. Veselības ministrija un padotības iestādes to spītīgi dēvē par «ārstu protestu». Arī pats premjers streika sarunu vietā uz šodienu saskaņojis «konstruktīvu sarunu». Uzreiz pēc tās viņš dodas komandējumā uz Vāciju.

Situācija ir absurda, jo pacientiem ārstu streiks nu jau pāris dienas ir neapšaubāma realitāte, un viņu interesēs ir pēc iespējas ātrāka noregulējuma panākšana.

Ministrija izlikās par beigtu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vakar informēja par pretrunīgo situāciju. Streika pieteikums iesniegts 12. jūnijā, bet Veselības ministrija par ārstu nodomu streikot informēta jau 29. maijā. Tai bija gana daudz laika, lai pētītu normatīvos aktus un pieteikuma atbilstību Streika likumam. Ja ministrija uzskata, ka streiks ir nelikumīgs, tai bija jāvēršas tiesā četru dienu laikā no streika pieteikšanas dienas, taču tas netika izdarīts. Tā vietā sagaidīts streika sākums, un tagad pret streikojošajiem ārstiem individuāli vēršas Nacionālais Veselības dienests. Pieprasa uzrādīt streikotājus. Draud par līgumu nepildīšanu pārtraukt visus valsts maksājumus, kaut gan ārstu prakses turpina darbu. Minimālā apjomā, kā to paredz Streiku likuma 17. pants, taču turpina. Ja ārsti savu mērķu sasniegšanai streiko un tādējādi atsakās no atalgojuma, tad medicīnas māsas un ārstu palīgi par to nebūtu jāsoda. Bet šobrīd no valsts puses aktualizēts jautājums, vai medicīnas darbiniekiem vispār ir tiesības streikot. Juriste Solvita Olsena, kas pārstāv mediķus, uzskata, ka šādas šaubas juridiski nepastāv - streikot darbaļaudīm ļauj gan Eiropas Cilvēktiesību konvencija, gan mūsu pašu Satversme, jo streiks ir biedrošanās paveids. Līdz ar to pašlaik būtiskākais sarunu mērķis - pat, ja tās vēl nav oficiālas streika sarunas - ir vienoties par Streika likuma piemērošanu un panākt, ka Veselības ministrija ar saviem kantoriem pārtrauc ietekmēt streika dalībniekus.

700 eiro paraugsods

Vakar preses konferencē asociācija darīja zināmu kādu īpaši cūcisku ietekmēšanas piemēru. Līdztekus prasībām par atalgojuma palielināšanu ģimenes ārsti pieprasa atlikt obligāto eveselības lietošanu. Protams, ir vecās paaudzes ārsti, kas vienkārši neprot apieties ar datoru vai slinko vadīt iekšā sistēmā pacientu datus. Taču vairākums to vēlētos, ja vien eveselības izstrādājums darbotos, kā nākas. Bet tas objektīvi nedarbojas vai darbojas ar smagiem traucējumiem. Ģimenes ārstei Ilonai Timčenko nule uzlikts 700 eiro liels sods par sistēmas lietošanu. Eveselībā mēdz pazust pogas. Nepieciešamas funkcijas vienkārši nav pieejamas. Viņas gadījumā pazuda slimības lapas pagarināšanas poga. Sistēmas atbalsta dienests rekomendēja iepriekšējo pacienta slimības lapu anulēt un izrakstīt jaunu uz garāku termiņu. Ārste tā arī izdarīja, un drīz vien pie viņas ieradās Nacionālā Veselības dienesta inspektors, lai sodītu par slimības lapas izrakstīšanu ar atpakaļejošu datumu. Ārste sodu netaisās maksāt, bet viņai priekšā vēl gara skaidrošanās un varbūt pat tiesāšanās. Protams, ka šāds gadījums nekādi neveicina ārstu uzticēšanos eveselībai. Tādēļ arī spēkā ārstu prasība par obligātu eveselības lietošanu tikai pēc tam, kad katra konkrētā sistēmas daļa būs pierādījusi spēju funkcionēt plus tajā būs iespējams nodrošināt pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Pagaidām par dzīvi patērzēs

Atalgojuma lietām mediķu prasībās atvēlēta plašāka vieta. Ārsti prasa lielākus maksājumus par katru apkalpojamo pacientu, lielākus manipulāciju tarifus, lielāku atalgojumu māsām un ārstu palīgiem, kā arī valsts atbalstu ārstu prakšu izveidei un aprīkošanai. Valsts regulē faktiski visas šīs naudas lietas, tajā pašā laikā Streiku likuma kontekstā par ārstu darba devēju sevi nevēlas atzīt un tādējādi arī neuzņemas līdzatbildību par streiku. Premjers Māris Kučinskis vakar telekompānijai LNT gan pauda cerības, ka par turpmāko sadarbību ar ārstiem būs iespējams vienoties. Taču arī piebilda, ka labprātāk sarunās redzētu vairāk ģimenes ārstu, nevis viņu advokātu. Tātad pagaidām valdības mājā gaidāma vispārīga patērzēšana par dzīvi, nevis juridiski saistoša saruna par streiku.

Pagaidām nav ziņu, ka kāds pacients mediķu streika dēļ būtu nomiris.