Par mazo ērgli maksāsim ļoti dārgi; šīs putnu sugas pētīšanai tērēs 2,5 miljonus

Imants Vīksne schedule6.jūl 2017

Eiropas Komisijas atbalstīto dabas projektu datu bāze liecina, ka mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšanai Latvijā rezervēta vēl lielāka summa, nekā paziņojis pats granta saņēmējs – Latvijas Dabas fonds. Kopumā šīs putnu sugas pētīšanai un apkalpošanai no publiskajiem līdzekļiem atvēlēti gandrīz 2,5 miljoni eiro.

Fonda direktors Ģirts Strazdiņš gan skaidro, ka projekta aktivitātes ir koriģētas un atbilstoši tām mainījies arī projekta budžets. Īstā summa esot 2 229 719 eiro, tikai Eiropas Komisija nav reģistrējusi šīs izmaiņas LIFE programmas mājaslapā.

Taču nauda putnu pētīšanai vienalga grandioza. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka ikviena no jauna atrasta ligzda nozīmēs mikrolieguma izveidi, tādējādi konkrētajā teritorijā pārtraucot saimniecisko darbību. Mikroliegumu skaits valstī tiek nemitīgi palielināts. Līdz vasaras sākumam Latvijā bija reģistrēti 2444 mikroliegumi ar kopējo platību 43 754 hektāri. Lielākā daļa no tiem atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām - tādām kā dabas parki vai rezervāti. (Kopumā valstī īpaši aizsargāti tiek 18,6% sauszemes teritorijas un 15% teritoriālās jūras. Tas - neieskaitot mikroliegumus.)

Ekrānšāviņš no avīzes

Straujāks mikroliegumu pieaugums tiek prognozēts saistībā ar valstī sākto dabas skaitīšanas projektu, kura gaitā plānots apzināt pilnīgi visus valstī esošos biotopus. Taču arī dažādu organizāciju individuāli īstenotie projekti audzē aizsargājamo teritoriju platības, kurās saimnieciskā darbība tiek pārtraukta. Nevalstiskās organizācijas Latvijas Dabas fonda īstenotais projekts LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā būs viens no tādiem.

Ienesīgākais projekts

Putns arī agrāk ir pētīts. 2008. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonds finansēja projektu Mazā ērgļa barības izpēte ar videonovērošanas kameras palīdzību. Taču šogad sāktais projekts mēroga un izmaksu ziņā ir nesalīdzināmi lielāks. Tas ir ienesīgākais no pašlaik īstenotajiem Latvijas Dabas fonda projektiem un arī krietni pārspēj skandalozu publicitāti guvušo Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu Putni Ādažos, kas sabiedrībai izmaksā pusotru miljonu eiro.

Mazā ērgļa projekta galvenie virzieni ir ligzdošanas vietu aizsardzība un barošanās vietu apsaimniekošana atsevišķās pilotteritorijās. Fonda izplatītajā paziņojumā minēts, ka mazā ērgļa barošanās vietu atjaunošana un apsaimniekošana tiks veikta Eiropas Savienības aizsargātajās Natura 2000 teritorijās - dabas liegumā Lubāna mitrājs un dabas parkā Kuja. Savukārt ligzdošanas vietu aizsardzība tiks īstenota visā Latvijā, arī teritorijās, kas nav saistītas ar Natura 2000 tīklu.

Automātiski - mikroliegums

Šobrīd jau esot sākta mazā ērgļa ligzdu uzskaite. Darbus veic Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti. Atrastajām ligzdošanas vietām tiks nodrošināta aizsardzība, veidojot mikroliegumus. Fonds skaidro, ka «mikroliegumi atzīti par līdz šim labāko instrumentu mazā ērgļa aizsardzībai, kas turklāt arī ļauj meklēt kompromisu starp dabas aizsardzības un saimnieciskajām interesēm». Mežu īpašnieki un lauksaimnieki, kuru īpašumos visbiežāk tiek veidoti mikroliegumi, gan ir citās domās - kāds tur kompromiss, ja saimnieciskā darbība līdz ar mikroliegumu izveidi faktiski tiek pārtraukta.

Kā lasāms Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā - «mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu. Mikroliegumi parasti platības ziņā ir mazāki nekā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (0,1-30 ha, putnu mikroliegumiem kopā ar buferzonu platība var sasniegt līdz 500 ha)». Tātad runa ir arī par ļoti lielām saimnieciskajai darbībai bloķētām teritorijām.

Gaidāms ērgļu kino

Neatkarīgā līdz šim jau aprakstījusi gadījumus, kad vides projektu apguvēji nodara ievērojamus zaudējumus zemes īpašniekiem. Uzņēmējs Mārcis Sniedziņš Pūres apkaimē par 170 000 eiro iegādājās 11 hektāru meža. Un tad ar atpakaļejošu datumu viņa īpašumam tika uzlikts mikroliegums, jo rakstiskos avotos tika uzieta liecība par deviņdesmitajos gados izpostītu melnā stārķa ligzdu. Tagad uzņēmums tiek saglabāts tikai tāpēc, lai tiesātos, bet faktiski tas ir bankrotējis.

Šādi gadījumi rada negatīvu rezonansi vides aizsardzības projektiem, tāpēc sabiedriskās attiecības ir neatņemama sastāvdaļa ikvienā projektā. Mazajam ērglim būs veltīti semināri, būs praktiskas nodarbības zemes īpašnieku izglītošanai. Tas tiks arī pie dokumentālās filmas, ko darinās studija ELM Media. Projekta kritiķis - Latvijas Mežu sertifikācijas padome - ironizē, ka, ņemot vērā iespaidīgo finansējumu, filmā gan jau būs redzami arī sprādzieni un citi specefekti kā filmā Hobits, kur kokā uzkāpušos rūķus izglāba nekas cits kā ērgļi.

Filmu paredzēts laist klajā 2020. gadā.

Latvijas Dabas fonda aktuālie projekti

Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā (LIFE COASTLAKE)

Norises laiks: 01.09.2013.-31.08.2017.

Izmaksas: 1 710 641 EUR

Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai (LIFE GRASSSERVICE)

Norises laiks: 01.10.2013.-31.12.2017.

Izmaksas: 1 280 964 EUR

Hydroplan: Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana

Norises laiks: 01.09.2011.-28.02.2018.

Izmaksas: 963 823 EUR

Latvijas Dabas fonda kapacitātes stiprināšana līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedrības informēšanā