Latvijas Nacionālajā operā (LNO) horeogrāfa Aivara Leimaņa vadītā top Pētera Čaikovska baleta "Apburtā princese" jauniestudējums, kura pirmizrāde notiks 8.maijā.
Galvenās lomas jaunajā baleta iestudējumā tiks uzticētas vadošajiem LNO baleta meistariem - princeses Auroras lomu izdejos Jūlija Gurviča, Elza Leimane, Sabīne Guravska, princi Dezirē - Aleksejs Avečkins, Raimonds Martinovs un Sergejs Neikšins.
Iestudējumā princesi Florīnu dejos Juka Mijake, Iļana Puhova, Jolanta Lubēja, bet zilā putna lomu dejos Arturs Sokolovs, Zigmārs Kirilko, Viktors Seiko, Aleksandrs Latišonoks.
Kā atzina iestudējuma horeogrāfs, gribētos, lai šis iestudējums būtu izsmalcināts un stilistiski tīrs, lai izdotos uzburt greznu, krāšņu pasaku, lai skatītāji noticētu, ka uz LNO skatuves no simtgadu miega mostas īsta princese. "Ja pasakā ir tikai viena īsta princese, mums tādas ir trīs - Gurviča - smalka un trausla kā Sevras porcelāna lellīte, Leimane - sirsnīga un patiesa, apveltīta ar lielisku stila izjūtu, kā arī Guravska, kurai, šķiet, pati daba lēmusi šo lomu, dāvājot gan nepieciešamās fiziskās dotības, gan skatuves šarmu," uzsvēra Leimanis.
Iestudējuma diriģents ir Farhads Stade, scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Ināra Gauja, gaismu mākslinieks - Kārlis Kaupužs, grima māksliniece - Elita Klāra. Baleta jauniestudējums top ar "Latvijas Mobilā telefona" atbalstu.
Pirmo reizi pasaule stāstu par Ērkšķrozīti iepazina 1697.gadā, kad slavenā pasaka ar nosaukumu "Skaistule dusošajā mežā" tika publicēta franču pasaku meistara Šarla Perro (1628-1703) "Zosmāmiņas pasaku" krājumā.
Ērkšķrozītes vārdu princese ieguva 1812.gadā tapušajā brāļu Grimmu versijā, ar kuru, komponējot baletu "Apburtā princese", strādāja Pēteris Čaikovskis (1840-1893). Baleta pasaules pirmizrāde notika Sanktpēterburgas Marijas teātrī 1890.gada 15.janvārī. Galveno lomu pirmizrādē dejoja Karlota Brianca, pie diriģenta pults bija Rikardo Drigo.
Balets guva daudz vairāk atzinības presē nekā savulaik "Gulbju ezers", tomēr komponistam nebija lemts piedzīvot tā īstos panākumus. Desmit gadus pēc komponista nāves "Apburtā princese" bija otrs populārākais balets Imperiālā baleta repertuārā aiz Mariusa Petipā un Čezāres Punji kopdarba "Faraona meita". Šo desmit gadu laikā "Apburtā princese" no sava burvju miega bija modusies 200 reižu.
Petipā un Čaikovska "Apburtā princese" bija pirmais balets, ko savulaik noskatījās leģendārais baleta impresārijs Sergejs Djagiļevs, kā arī slavenās balerīnas Anna Pavlova un Gaļina Ulanova. Baletā "Apburtā princese" Rietumeiropa iepazina Krievijā augušo baleta brīnumu Rūdolfu Nurijevu.
Rīgā "Apburtā princese" pirmo reizi bija redzama 1929.gadā, kad to iestudēja Aleksandra Fjodorova, kura pati arī dejoja galveno lomu. Fjodorovas veikumam sekoja divi Helēnas Tangijevas-Birznieces iestudējumi - 1948.gadā ar Annu Priedi un 1962.gadā ar Veltu Vilciņu, Ināru Ābeli un Intu Karuli galvenajā lomā. 1975.gadā baletu iestudēja Aleksandrs Lembergs, bet 1995.gadā - Aivars Leimanis.
Auroru līdz šim dejojušas Zita Errsa, Larisa Tuisova, Tatjana Jeršova, Lora Ļubčenko, Lita Beiris, Inese Dumpe, Gunta Bāliņa, Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka un Viktorija Jansone, kurām tagad piepulcēsies arī Elza Leimane un Sabīne Guravska.